Konkursi

Ģimene & Attiecības

Skaistums & Veselība

Mana Nauda

Stils & Mode

Forums

Mana Māja

Darbs & Karjera

Sapņu Tulks

Izklaide & Svētki

Mistērijas

Horoskopi

Sapņu Tulks

Pēc alfabēta:

Pēc atslēgvārda:
  • Pabalsts

    karstākās velēšanas piepildīšanas

  • Paceplītis

    norādījums meklēt piemērotu sabiedrību

  • Padebeši

    tumši- briesmas, slimība; gaiši- patīkama dzīve; sarkani- karš vai ugunsgrēks; ar krusu -bēdas un raizes; ar negaisu — briesmas; ar lēnu lietu- pārticība un turība.

  • Paeglis (koks)

    atklāt noziedzīgus plānus; tā ogas lasīt- tālredzība palīdzēs jums un citiem pārvarēt grūtos laikus; tā ogas ēst- laba un ilga veselība; tā ogu sulu dzert- piedzīvot ko tīkamu.

  • Pagale

    degoša- karsta mīlestība; izdegusi- mīlas beigas, arī tuva cilvēka zaudējums

  • Pagalms

    tīrs un zaļš- prieks un labklājība, arī panākumi mīlestībā; netīrs- nepatikšanas un nabadzība, trūcīga dzīve; drūms un izrakņāts- bēres; izrotāts ar puķēm - kāzas; tajā atrasties- tikt augstā amatā; to slaucīt - viesības.

  • Pagastnams

    palīdzēt nelaimīgajiem un trūkumcietējiem.

  • Paģībt

    sk. Ģībonis

  • Pagrabs

    jūsu savienību apdraud pārmērīgs miers un garlaicība; pilns- laime un bagātība, arī droša nākotne; tukšs- bēdas, nabadzība un skumjas; tumšs— ķildas un nemiers; vīna - jautras viesības patīkamā kompānijā; auksts-par kaut ko šaubīties, zaudēt mantu, izjuks draudzība; sabrucis— nonākt trūkumā; tajā kāpt- laime; to slaucīt- piedzīvot grūtas dienas; tajā iekrist- brīdinājums izpriecās ievērot mēru; to būvēt- ar pūlēm tikt pie bagātības; to rakt- izjuks slepenie nodomi; tajā ieiet un netikt ārā - slimība; tajā redzēt ieejam citu- nodrošināties pret nelabvēļiem.

  • Paipalas

    vienmēr slikta nozīme, nemiers, nepatikšanas

  • Paisums

    nepatikšanas un strīdi ar kaimiņiem

  • Pakārt citu

    izdarīt kādu pakalpojumu; tikt pakārtam pašam - laime un gods, veiksme; redzēt pakaram citu- nokavēt svarīgu satikšanos; redzēt kādu pakārtu- palīdzēt novērst nelaimi

  • Pakārties

    laba zīme, pārmaiņas uz labo pusi

  • Pakausis

    glīts- gods; neglīts- ļauna slava; sāpošs- just skumjas, rūpes, neapmierinātību ar sevi; pa to iesit- mainīt attieksmi pret draugiem; redzēt savu no sāniem - iegrimt problēmās un neredzēt tām risinājumu; nokrist un to pārsist - nav īstais laiks avantūristiskiem pasākumiem.

  • Pakava nagla

    to atrast- nauda.

  • Pakavs

    to atrast- neveiksmes; to zirgam piesist— grūti laiki; to pārlauzt- izpostīt laimi

  • Paklājs

    to pirkt- vēlēšanās atstāt uz citiem labu iespaidu; no tā putekļus dauzīt - cīnīties ar ļaužu valodām un apmelojumiem, ari apvaldīt dusmas

  • Paklanīšanās

    to dariet pats- pazemojumi; to dara cits— iegūt cilvēku cieņu

  • Pākšaugi

    ar taupību tikt pie labklājības

  • Pākstis (zirņu, pupu u. tml.)

    plānas- trūcīga dzīve; biezas- turība; tās lobīt- asaras

  • Pakulas

    nabadzība, trūkums

  • Palags

    tīrs- patīkama dzīve, veselība; netīrs- slimība un raizes; tajā ietīties vai redzēt kādu tajā ietinušos- bēres; to mazgāt- izvairīties no ļaunām valodām; to saplēst- pārtraukt mīlas sakaru

  • Palete

    bez krāsām - nelaime; ar krāsām- laime

  • Palīdzība

    to sniegt- centība un panākumi gūs atzinību; to saņemt - sīks negadījums, no kura, ievērojot piesardzību, var izvairīties.

  • Palmas

    prieks par labiem panākumiem, gods, stipra draudzība, ari laimīga mīlestība; istabās- neapmierinātība ar lietu risinājumu; aleja, pa to iet- gods, panākumi biznesa lietās; stādīt- jauka nākotne; zem tām staigāt- cīnīties ar nelabvēļiem; to zarus nest- gods un cieņa; palmu mežs- veiksme uzņēmējdarbībā; tajā sēdēt- nepieciešama atpūta

  • Palodze

    tās vietā caurums, pa kuru saņem pastu - jāpaplašina paziņu loks; salūzusi- saņemt to, ko jau ilgi esat vēlējies; nomainīt dzīvokli pret tādu, kurā nav nevienas palodzes - grūtības, ilgstošs, nepatīkams darbs

  • Pamāte

    nepatikšanas, strīdi, naids, sirdssāpes

  • Pamati

    tos mūrēt- pūles vainagosies panākumiem

  • Panika

    atrasties tās pārņemta pūļa vidū - grūtā brīdī neapmulst, bet izvēlēties pareizo risinājumu; ģimenē- gūt atzinību darbā; redzēt tās sekas- stingri stāvēt uz kājām un neietekmēties no citu viedokļa.

  • Paniņas dzert

    stipra veselība

  • Pankūkas

    nepatikšanas, tenkas, arī vēstule; iejaut mīklu - pļāpas; cept- tenkas, strīds, art viesības, arī turība; ēst— panākumi visos pasākumos vai darīšanās, arī piedzīvot nepatikšanas, arī tenkas

  • Panna

    sakarsusi sarkana— cīņa ar nopietniem pretiniekiem; tajā cept— uzticami kaimiņi; tajā olas cept- sagaidīt nelietību no viltus drauga; tajā gaļu cept- tuva radinieka slimība; arto apdedzināties— strīds ar priekšniecību; to berzt- nepatīkami viesi.

  • Pantera

    piedzīvot bailes vai vilšanos, tikties ar ļaunu cilvēku, arī draud izjukt kāzas vai citi plāni; rēc— saņemt sliktas ziņas par naudas lietām; to nogalināt- prieks un panākumi, atbrīvoties no kāda ļaunuma.

  • Papagailis

    to redzēt- darīšanas ar viltīgiem cilvēkiem; to barot- apprecēt pļāpīgu sievu (vīru); to mācīt runāt- nopietnas nepatikšanas; arto sarunāties- sliktas valodas nekaitēs; pļāpīgs- tenkas; tas ieknābj pirkstā - apmelojumi sagādās daudz nepatikšanu; būrī- miers mājās

  • Pape

    nodevība.

  • Papēdis

    izlauzīsies ilgi krātās dusmas; to ievainot- drīza nelaime

  • Papēdis (apavu)

    nolūzis- problēmas komandējuma laikā; nomīt- nepatikšanas darbā; tos labot- neparedzēti tēriņi

  • Papele

    bezrūpīga nākotne

  • Papīrs

    balts- taisnība triumfēs; krāsains- labas ziņas; pelēka— tikt iejauktam tukšos darījumos; aprakstus- vajāšana; melns -bēdīgas ziņas; apdrukāts- gods un uzticība; apzīmēts- vilšanās; to saplēst- dusmoties; ari lauzt līgumu vai tiesāties; uz tā rakstīt- nepatīkamas darīšanas; to griezt- šķiršanās;to saburzīt— neveiksmes; to redzēt izgatavojam- izlietot lietišķi savas zināšanas

  • Parāde

    izdot naudu, lai varētu labi uzstāties; to vadīt— būt ambiciozam, kas traucē karjerai; tajā piedalīties un nebūt piemēroti apģērbtam - just skaudību pret kolēģiem.

  • Parādi

    tos taisīt- vieglprātīga dzīve; tajos būt- nepatikšanas; tos maksāt - rūpes

  • Paradīze

    tajā būt- saukties un salabt ar mīļotu cilvēku

  • Paradīzes āboli

    tikt uz priekšu

  • Paradīzes putns

    prieks

  • Pārceltuve

    ar to pāri upei pārcelties- izbēgt no grūtībām un likstām

  • Pārdot

    uzlabot materiālo stāvokli

  • Pāris

    sk. Mīlas pāris

  • Parkets

    to likt- darboties sfērā, kur nav pieredzes; spožs svešā mājā - satikt cilvēku, kam būs liela nozīme turpmākajā dzīvē; uz tā dejojot paslīdēt- piedzīvot mīļotā cilvēka neveiksmi

  • Pārklājs

    ar izšuvumiem- tuvumā ir cilvēks, kas pārjums parūpēsies; kamieļvilnas, ar to apsegties un salt- mīlestība bez pretmīlas; vairāki pūrā, ļoti grezni- tenkas; ļoti košs vienā krāsā, uz tā gulēt kā foto modelim — sapņi, kuri jums šķiet ļoti nepieklājīgi;ļoti skaists pārvēršas lupatu kaudze - piesargāties no autoavārijas

  • Parks

    patīkama dzīve; tajā pastaigāties- vieglprātīga dzīve, arī klusa laime.

  • Parlaments

    tajā būt- ķilda.

  • Partitūra

    to redzēt- piedalīties ar mūziku saistītos svētkos; to lasīt- daudz darba; to rakstīt- liels gods.

  • Parūka

    to nēsāt- tiks aizskarta jūsu iedomība; to nēsā citi— piesargāties no krāpniekiem.

  • Pārvākties

    nemieri un jukas

  • Pašā (turku valdnieks)

    pievilties cerībās

  • Pasaka

    to klausīties — tikt vaļā no rūpēm; to stāstīt- neaizmirstiet, ka esat kādam parādā pateicību

  • Pasaku grāmata

    to šķirstīt- nezaudēt dzīvesprieku

  • Pasaules gals

    sk. Pastardiena

  • Pase

    ārzemju - atrisināt sarežģītu situāciju; ārzemju citam- uzņemties rūpes par kāda ceļojumu; to saņemt- labas izredzes kādam ceļojumam, arī droša dzīve; to pazaudēt- iemantot cilvēku neuzticību, arī nestabila dzīve; to saplēst- izjaukt ģimeni; to izzog no somas- veiksme; iziet pasu kontroli — slikta zīme, var salūzt mašīna, aizkavēties reiss, nepatikšanas ar policiju u. tml.; to izsniedz, bet arsvešu fotogrāfiju- satikt cilvēku, kuram var pilnībā uzticēties un gūt atbalstu; to nosmērēt tā, ka nevar izmantot - nonākt sarežģītā situācijā, no kuras neizkļūt bez oficiālu iestāžu atbalsta.

  • Pašnāvība

    mājiens, ka esat pārāk godkārīgs

  • Pašnāvnieks

    to redzēt- vilties draugā; to izglābt- grūtības, kuras palīdzēs pārvarēt vecāki vai draugi

  • Pastalas valkāt

    nabadzīga dzīve

  • Pastardiena

    aicinājums nebūt grūtsirdīgam, ari strīds ar tuvu cilvēku, kas beigsies ar šķiršanos

  • Pastēte

    to ēst vai gatavot — nelielas viesības, arī laba veselība un labklājība

  • Pastmarkas

    redzēt vai uzlīmēt— ziņas no tāluma; pirkt- nosūtīt vēstuli vai saņemt nepatīkamas ziņas.

  • Pastmarku albums

    izvērtēt to, kas šķiet nesvarīgs

  • Pastnieks

    aizkavēsies kāds ceļojums, nepatikšanas vai neizdevīgs darbs, arī saņemt laimīgu ziņu; pie durvīm, klauvē vai zvana- kāds negaidīts apciemojums; to sagaidīt- cerības piepildīsies; ar to runāt- strīds; no tā vēstuli saņemt - saņemt nepatīkamas ziņas; mājai garām paejam redzēt- kāds bēdīgs notikums.

  • Pasts

    pamest mīļāko; tajā ieiet- nokārtot darīšanas

  • Pātaga

    to redzēt- iegūt padotos; to dzirdēt švīkstam - tiksi pie nākotnes; to vicināt- cīnīties pret apkārtnes gara kūtrumu; saņemt tās cirtienus- nepateicība ir jūsu alga.

  • Pātari

    tos skaitīt - bēdas; tos skaitīt baznīcā- tiesāties.

  • Patents

    to dabūt- peļņa, arī iecerētais izdosies.

  • Patēvs

    sk. Pamāte

  • Patilte

    velta greizsirdība.

  • Patronas

    uztraukums, ko radīs tukšas tenkas.

  • Patruļa

    uztraukums.

  • Patvāris

    ļoti patīkami viesi; no tā ūdeni liet- pašam tikt galā ar savām lietām, jo draugi atteiksies palīdzēt; no tā ūdens tek- brīdinājums par naudas izšķiešanu; to tīrīt- nepatikšanas ģimenē.

  • Paukoties

    neprast tikt galā ar sīkumiem

  • Pauna (sainis)

    grūta nākotne; maza- nabadzība; mantas paunā sasiet- atstāt vietu; to nest- grūta dzīve; to nolikt- atsvabināties no ciešanām, arī neizdosies kāds nodoms

  • Pauspapīrs

    rullī— būt zinātkāram, arī būt ziņkārīgam; uz rasēšanas dēļa- bagātīga iedzeršana, kas var beigties ar strīdu vai kautiņu; tajā kaut ko ietīt- iepirkties uz otra rēķina

  • Pavada

    to redzēt- ieviest mājās vai darbā stingru kārtību.

  • Pavards

    auksts- nemājīga dzīve, neapmierinātība ar dzīvi; uz tā gatavot ēdienu - laba iztikšana; degošs- slepena mīlestība.

  • Pavārs

    nepatikšanas un ķildas, lieli izdevumi, ari kāda noslēpuma noskaidrošana, slimniekiem - drudzis; gatavo ēdienus- priecīga nākotne

  • Pavediens

    garš- doties tālumā; īss- tieksme būt skopam; to tīt- sākt ko jaunu; samezglojies- jāsargās kļūt dīvainim; to pārraut- savas vainas dēļ zaudēt draugu

  • Pāvests

    gods un cieņa; arto runāt- strīds ar kādu mācītāju; svētī— sirdsmiers; par to būt— liela laime

  • Paviljons

    to redzēt— neapklusinātas ilgas; tajā atrasties- slepena mīla

  • Pāvs

    tikties ar augsti stāvošām personām; to dzirdēt kliedzam - nepatikšanas; ar skaistu asti- velti nosist laiku; tas staigā pa sētu- jaunas, interesantas tikšanās; no tā spalvām saņemt vēdekli- mainīt dzīvesvietu

  • Pazeme

    jūsu ģimeni gandrīz vai apsēduši bezgalīgie ciemiņi, tāpēc manāmas pirmās nesaskaņas ģimenē

  • Pāžs

    to redzēt- maiga mīlestība; par to būt— bīstams uzdevums

  • Pedāļi

    tos mīt- palīdzēt draugam

  • Pēdas

    savas- zaudēt stāvokli, arī pirmais solis uz šķiršanos; mazgāt— atbrīvoties no raizēm; iemītas meklēt un atrast- salīgt ar pretiniekiem; sniegā- tikties ar nepazīstamu cilvēku, kas liks pārvērtēt savu dzīvi; asiņainas- izmainīt attieksmi pret tuviniekiem; tās basas nospiedums smiltīs- īslaicīgs triumfs un veiksme; redzēt kādu ejam un neatstājam pēdas — situācija, kuru atrisināt varēs, tikai ziedojot ko sev ļoti vērtīgu.

  • Pekle

    sk. Elle

  • Pelavas

    izjuks plāni

  • Peldēties

    skaidrā ūdenī- veselība, arī iedzeršana; netīrā ūdenī- raizes, arī slimība; ļoti aukstā- viegla slimība; siltā- labklājība un omulība; jūrā- neparedzēti notikumi; peldēt un slīkt- grūts stāvoklis; lielos viļņos- briesmas; redzēt peldamies citu- ilgas pēc bērniem.

  • Pele

    nepatikšanas, nemiers, rūpes, zaudējumi, pazaudēt naudu vai tikt apzagtam, satikties ar slepenu ienaidnieku, arī neuzticība; viena- prieks; balta- patīkami pavadīt laiku, arī kāzas; uz kleitas- strīds; slazdā- uzvarēt ienaidnieku, arī tikt pieķertam melos; pīkst- darīšanas ar zagli, arī izbēgt no nelaimes; to ķert - atsvabināties no slepeniem ienaidniekiem, mazināsies bēdas, ari laime laulībā; to sist- zagli vajāt; to nosist — nelaime, skumjas, arī slimība, arī uzvarēt nelabvēli;grauž maizi vai speķi- jāuzmanās no izmantošanas; bars- nepatikšanas, nemiers, strīdi, raizes, rūpes, arī grūta dzīve vai bads

  • Pelējums

    neuzmanības dēļ ciest zaudējumus; jaunā mājā uz sienām vai griestiem- iesāktais tiek darīts pareizi un nevajag pievērst uzmanību sīkiem traucēkļiem; ar to pārklāta svaiga maize— nodarīt kādam pāri; arto ārstēties- satikt cilvēku, kas sagādās milzumu rūpju; pārklāj darbavietā galdu- steidzami darīt ieplānoto

  • Pelikāns

    vilšanās; to noķert- pārvarēt vilšanos

  • Pēlis

    mīksts- uzticama sieva, laba dzīve; netīrs— nejauka, slinka sieva, nepatikšanas; no tā putekļus dauzīt- izpriecas, arī laimīgas laulības; uz tā neērti gulēt- kāds vēlas sanaidot ar ģimeni

  • Peļķe

    to redzēt- kavēkļi; to apiet- pasargāties no rūpēm; tajā iekāpt- neuzmanība sagādās zaudējumus; tajā iekrist- nonākt sliktā sabiedrībā; tai pārlēkt pāri- izglābties no briesmām.

  • Pelmeņi

    to nepietikt aicinātiem viesiem- būt pārņemtam ar darbu; tos izgatavot pārāk lielus- neesat mierā ar tiem pienākumiem mājās, kuri jums uzkrauti; tos apēd suns- labvēlīga gaisotne ģimenē.

  • Pelni

    izjuks plāni, bēdas mīlestībā, vilšanās, arī saņemt ziņu par kādu nāves gadījumu; balti- prieks; melni- nelaime; ar kvēlošām oglēm- laimīga dzīve; tos daudz redzēt- laime; tos kaisīt - sēru gadījums, arī būt pārāk prasīgam pret tuviniekiem; tos savākt- papildināt naudas līdzekļus; tajos iekrist- pazaudēt mantu; ar tiem nosmērēties- kāds velti centīsies jūs apvainot.

  • Pelnu trauks

    pārpildīts- briesmas, kuras rodas nepiesar dzības dēļ; milzīgs, līdzīgs gliemežvākam- veiksme, atzinība; to regulāri pazaudēt - satikties ar cilvēkiem, kas palīdzēs atrisināt darba problēmas; ventilators izdzenā pelnus pa istabu - pārsteigums vai gods.

  • Pergaments

    laime mīlestībā.

  • Pēriens

    to saņemt- slimība, materiāli zaudējumi, arī kāds gribēs jūs pazemot; jūs kādu perat- dusmās pats sev sagādāsiet zaudējumus.

  • Pērkons

    tuvs- nepatikšanas; stiprs- lieli zaudējumi, ariī vilšanās; ar zibeni- briesmas; bez zibens— nepatīkams pārsteigums, dusmas

  • Perlamutrs

    neveiksmju virkne.

  • Pērles

    baltas- asaras; rozā- kāds meklē jūsu mīlestību; tās atrast- īsa laime ar sāpīgām beigām; tās pazaudēt- zaudēt laimi; tās vērt virtenē- bezdarbība.

  • Pērļu virtene

    to pirkt— trūkums; to dāvanā saņemt- laime un uzticams līgavainis, arī bēdas; to valkāt- ciešanas mīlestības dēļ

  • Persiki

    gatavi, tos redzēt vai ēst- piedzīvot vilšanos ienākumu ziņā; negatavus ēst- slimība vai radu cietsirdība

  • Pērtiķis

    nepatikšanas, skopums, satikšanās ar viltīgu draugu, dažiem-jauna iepazīšanās; mazs- mazs prieks; dusmīgs- kašķīgs draugs; brēc— brīdinājums no briesmām, kas draud kādam tuvam cilvēkam; apkampj — brīdinājums, ka pārspīlētā mīlestība padara smieklīgu; beigts- atbrīvoties no ienaidnieka; kož- jautrība, mīlētājiem piepildīsies vēlēšanās, dažiem - bēdas; bars- priecīgas svinības.

  • Pētersīli

    uzvarēt grūtības, arī iegūt labvēli; tos ēst— rūpes par ģimeni, ari laba veselība

  • Petroleja

    iepazīties ar interesantu cilvēku; to saost- darbs ar amatniekiem, arī nonākt nepatīkamā kompānijā; to ieliet- saņemt sveicienus no draugiem vai radiniekiem tālumā; to izliet - lolot pārāk grandiozus plānus, kas neatbilst iespējām; arto nosmērēties- strīds vai nepatikšanas.

  • Pidžama

    to pazaudēt— neatļaut sev vājības; izjust vēlmi to nopirkt, bet visas ir pārāk košas -nomācoša tikšanās ar īgniem cilvēkiem; to uzdāvināt tuvam cilvēkam - velmē pēc pārsteiguma; to aizpūš vējš no veļas auklas - negaidīti iegādāties vajadzīgu lietu.

  • Piedarbs

    tukšs- trūkums; pilns- pārticība; tajā kult- iegūt mantu

  • Piedurknes

    garas un platas- gods un bagātība; īsas, šauras- nabadzība; saplīsušas- bezdarbs; tās nogriezt- zaudēt mantu

  • Piedzēries cilvēks

    par tādu būt - nepatikšanas, arī justies omulīgi; tādu citu redzēt- cita vainas dēļ gūt zaudējumus

  • Piegrieztne

    to gatavot — beigt dzīvot sapņu pasaulē, «nolaisties» uz zemes; to gatavo sev- nepatikšanas; ļoti sarežģīta - izdarīt ko labu.

  • Piekūns

    skauģu naids, ari tenkas.

  • Pieliekamais kambaris

    ar skaistām gleznām -viss labi beigsies; pilns- pārticība, ari liels pirkums; tukšs- trūkums; to slaucīt- zaudēt daļu mantas; ļoti liels- jūsu plāni negūs ģimenes atbalstu; tajā peli redzēt- sen neredzēti viesi.

  • Pielūdzējs vajā

    justies vientuļam; nepazīstams dāvā dārgu dāvanu - izjust vēlēšanos, lai mīļotais cilvēks velta vairāk uzmanības; tie vairāki duelējas— pārspīlēt savu nozīmi;ar to palielīties draugu pulkā - izjust velēšanos visus jautājumus atrisināt nekavējoties; tā nav- būt nogurušam no pretējā dzimuma uzmanības.

  • Piemineklis

    to redzēt vai iegūt- bezbērnu pārim - bērni, neprecētiem - laulība, pārējiem - mantas iegūšana, arī gods un slava; to sasist — pretēja nozīme kā to redzēt vai iegūt

  • Piena sieva

    ķildas

  • Piens, svaigs

    veselība un spēks, bezrūpīga dzīve, art draudzība; ļoti daudz- veselība un bagātība; slauktuvē- turība un svētība; to slaukt- laime visos darbos, ari peļņa; to pirkt- laba saticība ar bērniem; to dzert- bagātīga raža, kāds labvēlīgs ceļojums, laime pasākumos, kāda negaidīta satikšanās, ari stipra veselība, ari strīds vai līdzekļu ierobežojums; to skābu dzert- nepatikšanas; to liet traukā— paveikt labu darbu; to izliet- tikt nepatiesi apvainotam; pašam krūtīs- neprecētiem - laulība, precētām sievietēm - laimīgas dzemdības; mazām meitenēm - slimība; bezbērnu pārim - bērni, nabadzīgajiem - manta, bagātniekiem - izdevumi, sportistiem - slimība

  • Piepūšamā laiva (vai matracis)

    peld— liels prieks; tajā peldēt lielos viļņos- lieli pārbaudījumi; laiž ārā gaisu- īslaicīgas nepatikšanas.

  • Piere

    sava- uztraukums, vilties cerībās, ari strīds; gluda- sirdsmiers; neglīta— kauns, zaudējums;krunkaina- atsvabināties no rūpēm, ari šaubas un sarežģījumi; ievainota- kaut ko nožēlot

  • Pieši

    sporta sacensības un veiksme tajās; sudraba- lielība; zelta- gods, laba karjera

  • Piespraude

    panākumi un vērtīgas dāvanas; to saņemt kā dāvanu — nopietna mīlestība; pazudusi vai salūzusi— izjuks mīlestība

  • Piesta

    kāds cilvēks jūs izkonkurēs

  • Pietūkums

    rokās— bēdas; kājās— slimība.

  • Piezīmju grāmatiņa

    tajā rakstīt - kāds nepildīs doto solījumu; to šķirstīt- nepatīkamas atmiņas; to pazaudēt vai tajā neatrast vajadzīgo informāciju - pazaudēt kādu vērtīgu lietu

  • Piķis un darva

    iet pa to un atstāt pēdas - astāt sliktu iespaidu; arto darboties- tikt pie turības; piķot drāti- grūts darbs.

  • Pikoties

    piedalīties kādā vārdu kaujā

  • Pīlādži

    tos redzēt- patīkama un mierīga atpūta; košos ķekaros- veiksme darījumos, arī laba raža; tos ēst- asaras; tos krellēs nēsāt- skumt mīlestības dēļ.

  • Pīle

    saderināšanās atsaukums; peld tīra ūdenī- tenkas; lidojoša- jaunas mājas; to šaut- strīds, nepatikšanas; tai plūkt spalvas- vilšanās; to ēst- gods, labklājība; sk. arī Mežapīle.

  • Pilieni

    neveiksmju virkne turpināsies

  • Pils

    visas cerības un vēlēšanās piepildīsies, arī negaidīta laime; ļoti veca- ilgs mūžs; liela un grezna- prieks; ar torņiem - droša dzīve; ar bieziem un augstiem mūriem- droša un laimīga dzīve; aizslēgta- šķēršļi; pamesta - zaudējumi naudas lietās, jābūt uzmanīgam saderinoties vai precoties; sagruvuši- zaudējumi, nelaime, sēras; degoša - pēkšņa nelaime; to mantot- necerēts prieks; tajā ieiet- gods un slava; tajā dzīvot- gods un bagātība, arī atgriezties ģimenes vidū; no tās iziet— zaudēt dārgu cilvēku vai lietu; to celt- ar godkārību tikt tālu; drošs un ienesīgs uzņēmums

  • Pilsdrupas

    jāizvairās no kārdinājuma

  • Pilsēta

    skaista un apdzīvota- labklājība un bagātība, arī jauna dzīvesvieta; liela- tāls ceļojums, arī pierādīt savu uzņēmību; pazīstama- tikšanās ar draugiem vai ceļojums; sveša— pārmaiņas dzīvē; maza- īss ceļojums; tukša- zaudējumi un trūkums; izpostīta — piesargāties no pārsteidzīgas rīcības;degoša- nesērot pēc bijuša, bet visu sākt no gala; pa to braukt— nemiers; pa to iet- iestāties jaunā vietā; to no tālienes redzēt- dzīvesvietas maiņa; to būvēt- prieks un laime.

  • Piltuve

    pavairot zināšanas, lai dabūtu labāku darbu.

  • Pipari

    bēdas un asaras, arī nelaime, dažiem - nesaticība; tos pie ēdiena bērt- piemānīs draugi; tos ēst- nepatikšanas, dusmas; tos malt- kļūt par upuri viltībai, pievilties; tos smalkus izbērt (maltus) - strīdi un pārmetumi.

  • Piparmētras

    jūs neesat radīta flegmatiskam vīrietim

  • Pīpe

    to smēķēt- pašam sevi apkrāpt, arī jautras dienas; to aizdegt- velti pūlēties

  • Pīrāgi

    tos pirkt- peļņa; tos cept vai ēst- piedzīvot nepatikšanas, ari tenkas

  • Piramīda

    to redzēt- pārmaiņas dzīvē; tajā kāpt- gods, ceļojums

  • Pirksti

    slaidi un skaisti- gods un laime, patīkama nodar¬bošanās, arī mīlestība; netīri un slimi- lielas nepatikšanas, zādzība vai negods; to ir par daudz — peļņa, bagātība, arī mantojums, ari ārlaulības bērni; tos apdedzināt- apprecēties; tos ievainot- laime mīlestībā; tajos iegriezt- nepatikšanas; tos pazaudēt- nelaime, zaudējums, arī sēras; ar daudz gredzeniem- mīlestība; ar gariem nagiem- gods.

  • Pirksts

    ar to rādīt uz kādu— kāds vēlas ar jums iepazīties; ar topošam rādīt uz kādu -atrast sev piemērotu sabiedrību

  • Pirtnieks

    esat atradusi īsto partneri - pirms izteikt savas domas, viņš ilgi visu apsvērs un šaubīsies.

  • Pirts

    ilgas pēc ideālas laulības, kurā varēs īstenot visas savas vēlmes; netīra - nonākt cietumā; bez ūdens- neveiksme; tajā būt— laba izdevība; tajā pērties - tiem, kas parasti pirti neapmeklē, - raizes, zaudējumi, bezcerība, arī slimība, tiem, kas parasti to apmeklē, - turība un veselība; no tās iziet— prieks

  • Pistole

    to redzēt- ķildas un nepatikšanas, arī drīzas laulības; to atrast— ķert zagļus; to pielādēt- nikns ienaidnieks, arī nodrošināt sev stāvokli; arto šaut- būt par ķildu iemeslu; to salauzt- līgt mieru ar ienaidniekiem.

  • Plācenis

    to cept vai ēst- tenkas un paļas, arī tikties ar mīļiem cilvēkiem

  • Plackaršu vagons

    just vienaldzību attiecībā uz savām seksuālajām vajadzībām

  • Plaisa

    to redzēt vai tajā iekrist- sabīties

  • Plakankalne

    jūsu draugs iemācījies daudz runāt, neko nepasakot

  • Plakāts

    pārsteidzošas ziņas

  • Plāksteris

    to redzēt- zaudējumi, neveiksmes, šķiršanās; to līmēt uz ievainojuma - slimība, arī just nožēlu par izteikto apvainojumu tuvam cilvēkam;uzacs- piedot apvainojumus; to kādam uzlikt— iespēja kādam palīdzēt, bet, ja to nedarīs, nāksies nožēlot

  • Planetārijs

    svārstīties starp naidu un mīlestību

  • Plantācija

    beigt sapņot par neesošām kaislībām

  • Pļāpāšana

    liekvārdība sagādās zaudējumus

  • Plastilīns

    to aizmirst nopirkt- uzbāzīga ideja vai domas; ar to noziestas tapetes - vēlēšanās pēc kāda, kas izjauc mierīgo dzīvi; tas pielipis rokām- būt piesardzīgam; tas ielipis matos - jums grib atmaksāt ar ļaunu par jūsu labo sirdi

  • Platmale

    gods un slava, peļņa, arī tāls ceļojums; to uzlaikot {izņemot melnu) - patīkama pārmaiņa, interesanta satikšanās, laimīga mīlestība; to pirkt- saderināties; to rokās turēt- dzirdēt tenkas; iekrīt dubļos- gaidāmas pārmaiņas dzīvē; pazūd- grūtības, izdarīt kādu kļūdu; redzēt savu galvā citam- cits piesavināsies vietu vai slavu.

  • Pļauka

    to saņemt no svešinieka - krist kaunā, nonākt sliktā sabiedrībā; to saņemt no mīļotā cilvēka - negaidīts prieks; to dot- jūs pievils,arī lūgt padomu.

  • Plaukts

    to redzēt vai nest- slimība

  • Plaušas

    veselas, spēcīgas- sasprindzināt visus spēkus, lai paveiktu steidzamu lietu; slimas, vārgas- var nepietikt spēka uzdevumu izpildei; tās redzēt vai aizskart- būt uzmanīgam

  • Pļava

    zaļa- negaidīta veiksme; ziedoša- laimīga dzīve, arī laimīgas laulības; nopļauta- zaudējumi; nokaltusi- trūkums, arī nelaime; nelīdzena- nemierīga dzīve; tajā gulēt- omulīga, patīkama dzīve; to pļaut- palīdzēt tuviniekiem; to pļaujam redzēt- iespēja kopā ar mīļoto cilvēku veidot nākotni.

  • Pļāvēji

    tos redzēt pļaujas laika- ātra tikšana uz priekšu; tos redzēt nelaikā (.ziemā, pavasarī u.tml.) - šķēršļi un kavēkļi

  • Pleci

    pašmīla traucē nodibināt drošas attiecības; plati un taisni- izturība, veselība; salīkuši- raizes un slimība

  • Plēšas

    nesaskaņas un ķildas; ar tām pūst uguni- apmelojums.

  • Plēsīgi zvēri

    neatkāpties no ideāliem

  • Pletne

    redzēt ar to sitam zirgu- nepieciešams ieaudzināt bērnos mīlestību pret dzīvniekiem; arto zirgu sist- uzvara pār ienaidniekiem; pie sienas kopā ar ieročiem — iesaistīties cīņā ar spēcīgu pretinieku; saplīsusi- nepatikšanas darbā vai ģimenē; saņemt dāvanu no imtīmpreču veikala un tajā ir pletne— veiksme mīlas lietās; ar to tikt nopērtam - just vainas apziņu, kam sen jau vajadzēja pāriet; tās krāt- laba zīme; kāds lūdz ar to sevi nopērt - būt pārāk valdonīgam un vienmēr gūt virsroku.

  • Plikgalvis

    par tādu būt - izsmiekls, vecumdienās trūkums, arī velti cerēt uz mīļotās bagātību; tikai vienā galvas pusē - nonākt cietumā, godīgiem cilvēkiem - sēru ziņa; tādu citu redzēt- labi jāpārdomā, pirms runāt, vai arī labāk paklusēt.

  • Pliķis

    sk. Pļauka

  • Plīts

    ar uguni- neprecētiem - apprecēties, precētiem - ērta mājas dzīve; apdzisuši- vientulības simbols; - slikta saimniecība.

  • Plīvurs

    brīdinājums neaizskart citu cilvēku jūtas; to vecu nopirkt- neveiksmīgas laulības, ātra šķiršanās; savs citai sievietei- vīra nepastāvība; nokrīt dubļos- brīdinājums pirms laika neapprecēties; tajā sapīties- meitenei - tik drīz neiziet pie vīra, sievietei -slimība

  • Plombe

    izkrīt- baudīt darba augļus; būt par zobārstu un saņemt nopēlumu, ka liekat neglītas plombēs- saņemt laulātā pārmetumus, ka par maz laika veltāt ģimenei; par lielu, tā ka nevar aizvērt muti - piesargieties no partneriem, kas var mēģināt iedzīvoties uz jūsu rēķina

  • Plosts

    to redzēt vai uz tā būt- nedroša dzīve, šaubīga mīlestība, arī atrast kādu priekšmetu vai doties izdevīgā ceļojumā, arī ieteicams uzmanīties un, ātri pieņemot lēmumu, iespējams vēl kaut ko glābt; arto pa straumi peldēt- laba dzīve; ar to pret straumi peldēt - liela neveiksme; sk. ari pārceltuve.

  • Plovs

    spēcīgas emocijas, uzzinot par vīra neuzticību, taču pacentieties tās neizrādīt. Par viņu vērts pacīnīties

  • Plūdi

    attiecības, kuru pamatā ir tikai sekss; lieli, krācoši- briesmas, politiskas pārvērtības, art slimība, arī nepadoties izmisumam, jo bēdas un nelaimes drīz beigsies.

  • Pludmale

    tajā atpūsties un piedzīvot vētru - negaidīts notikums, kura sekas būs ilgi jūtamas; tajā atpūsties starp ļoti skaistiem cilvēkiem - sadarboties ar cilvēkiem, kuri citos apstākļos nesaistītu jūsu uzmanību; tajā just lielas slāpes - organismam trūkst kaut kā ļoti vajadzīga

  • plūkt

    pārsteidzīga rīcība; tajās iesēsties- apmelošana; tās sadzeļ- brīdinājums neaizskart svešu mantu

  • Plūme (koks)

    aicinājums nezaudēt ticību nākotnei

  • Plūmes

    slimība, dažiem - aicinājums nezaudēt ticību nākotnei; dzeltenas- viltīgi draugi; sarkanas- prieks; zilas- asaras; t melnas- slimība; kaltētas- garlaicība; lasīt vai ēst - nepatikšanas, asaras, sēras, ari piedzīvot vilšanos; gatavas— ātri aizejoši prieki; negatavas- nemiers; lasīt- nepatikšanas, asaras, sēras, arī piedzīvot vilšanos; no tām izņemt kauliņu - brīdinājums būt kārtīgākam darbā; no tām izņemts kauliņš - kāds jūs klusībā mīl; no tām ievārījums- padomāt par nākotni.

  • Plūškoks

    ar augļiem pilns - loti laimīgs sapnis, arī interesants ceļojums un ģimenes laime

  • Podagra

    ar to slimot - veselība.

  • Podnieks

    aicinājums būt čaklākam un kārtīgākam darbā

  • Pods

    pilns- mantas pieaugums; tukšs- trūkums, arī vienaldzība pret apkārtējiem; to sasist - grūti laiki.

  • Pogas

    lielas- bagātība un slava; mazas- nabadzība; zelta- liels gods, arī laimests loterijā; sudraba- prieks un laime laulībā; spožas-jaunas cerības, arī gods; nespodras- nabadzība; veļas- vilšanās, zaudējumi, arī slimība; dzeltenas- slimība; zilas- naids, arī nemiers; daudz- pazemot ienaidniekus, arī tikt dzīvē uz priekšu; pirkt- peļņa; atrast- saņemt palīdzību vai liela laime; piešūt- dabūt naudu vai mantu, laime, arī laimests vai saņemt palīdzību; aizpogāt- nobeigt kādu lietu; nogriezt vai noraut- izdevumi, nepatikšanas, veltīgi izdot naudu; pazaudēt- neveiksme darīšanās, nepatikšanas personīgajā dzīvē, arī zaudējumi nākotnē.

  • Policists

    nepatikšanas un raizes, arī nogurdinoša staigāšana pa dažādām iestādēm

  • Poliklīnika

    valdīties, jo mīļotā mērķis ir atmodināt jūsos zvēru

  • Polipi

    ceļojums

  • Politika

    par to runāt- ķildas ar draugiem vai mājiniekiem

  • Pomāde

    to lietot- nodoties izšķērdībai un greznībai

  • Pomeranci

    tos ēst vai redzēt- cerību zaudēšana

  • Porcelāns

    panākumi lietās, izredzes uz bagātību un labklājību, ari mantojums vai viesības; to pirkt— iekārtot savu saimniecību; to sasist- negaidītas nepatikšanas, brīdinājums nebūt tik pārsteidzīgam; to dāvināt vai saņemt dāvanā -apzināties, ka kāds vēl labu

  • Portfelis

    ierobežot savu dēku kāri

  • Portrets

    satikties ar kādu personu; līgavaiņa vai līgavas- izjuks kāzas; to zīmēt- satikšanās; to iznīcināt- draud nelaime; savu redzēt- pieļaut kādu kļūdu; svešu redzēt- jauni mīlas sakari

  • Postaments

    veltas cerības apsteigt mīļāko.

  • Prāmis

    ar to braukt- sarežģīti darījumi; ar to braukt un nogrimt- briesmas

  • Prāva

    to vinnēt— tiem, kas tiesājas - zaudējums, pārējiem - izkļūt no nepatikšanām; to zaudēt - tiem, kas tiesājas - laba zīme, pārējiem - nepatikšanas

  • Precēties

    pašam- laba zīme tiem, kas sāk savu uzņēmēj¬darbību, pārējiem - nemiers, rūpes, tenkas; sk. arī Kāzas.

  • Prēmija

    to saņemt- peļņa, jauns darbs

  • Prese

    to redzēt vai ar to presēt- labas ziņas

  • Priedes

    zaļas- jaukas nākotnes cerības, uzticami draugi, iemīlēšanās, pastāvīga mīlestība, kaut ko vērtīgu iegūt, arī atgūt veselību, arī sīkas nepatikšanas; augstas- gods; resnas- lepna dzīve; | nokaltušas - raizes un rūpes; nolauztas— sēru ziņa.

  • Prieks

    to sajust-bēdas, arī kārtot sarežģītas lietas

  • Priekšauts

    liktenīgas pārmaiņas, bēdas, sirdssāpes, arī dabūt darbu; jauns- labas cerības, arī dabūt jaunu vietu; skaists- saņemt dāvanu; zīda, ar puķēm- gods un labklājība; saplīsis- cerības nepiepildīsies, trūkums, arī slimība; to lāpīt- rūpes par nākotni; to mazgāt- pārmaiņas dzīvē; to šūt- būt taupīgam; to pielaikot- gods; to apsiet— gūt panākumus, arī mainīt nodarbošanos; to pazaudēt-pazaudēt vietu vai godu, pielaist kļūdu, arī rūpes; to atrast- prieks un laba vieta.

  • Priekškars

    aiz tā slēpties - brīdinājums nenoklausīties sarunas, gar kurām jums nav nekādas daļas

  • Priekšlasījums

    sk. Lekcija

  • Priekšnieks

    to redzēt vai ar to runāt- izjust vajadzību pēc naudas.

  • Priesteris

    to redzēt- slimniekiem - krīze, veselajiem - dzīves augšupeja; par to būt- gods

  • Princese

    patīkamas ziņas, ievērība

  • Princis

    sk. Princese

  • Procenti

    tos aprēķināt- nepatikšanas uzņēmējdarbībā

  • Procesija

    to redzēt- likteņa maiņa; tajā piedalīties- laime un prieks

  • Projekts

    to redzēt vai izstrādāt- jauni plāni

  • Prokuratūra

    pēdējais laiks beigt spītēties un īgņoties

  • Prokurors

    ļoti svarīgas pārmaiņas dzīvē

  • Prostitūta

    darīšanas ar viltīgiem cilvēkiem; neglīta- nepatikšanas, apsmiekls; grezna- sekmes naudas lietās; ar to staigāt pa ielu - nepatikšanas; ar to atrasties publiskajā namā- kauns, mazi izdevumi

  • Protekcija

    to baudīt- jūs izmanto

  • Provizors

    to redzēt vai ar to runāt- slimība

  • Prusaki

    prieks, ātrs vinnests, arī bagāti ciemiņi.

  • Pūce

    beigta- izbēgt no grūtas slimības; sēž uz mājas- nelaime; lido - neuzticība laulībā, arī bezdarbs, arī izvairīties no briesmām; ielido mājā- tā kļūst tukša, pamesta; kliedz- sliktas ziņas, tuva nelaime; 1 to noķert- atsvabināties no nepatikšanām; to nošaut- izbēgt no nelaimes.

  • Pudele

    tukša - nepatikšanas, arī kāds apmeklētājs sagādās vilšanos; pilna- pavadīt patīkamu vakaru, arī priecīgas ziņas; to piepildīt- smags darbs; to sasist - tikt vaļā no nepatikšanām, arī izzudīs kāda cerība.

  • Pūdelis

    to redzēt vai satikt- iemantot uzticamu draugu; to pazaudēt- zaudēt draugu.

  • Pūderēties

    kādu piekrāpt, arī gatavoties lielām viesībām.

  • Pūderis

    to bērt paša matos- galvassāpes; to bērt cita matos- palīdzēt noslēpt kādas blēdības; to izbērt- atklāt kāda cilvēka netīros nolūkus; to atrast vai pirkt- nodoties izšķērdībai.

  • Pudiņš

    to ēst - tenkas, arī piedalīties kādā pamācošā sarunā; to vārīt- jauks pārsteigums

  • Puķes

    sarkanas-sirdssāpes, mīlas bēdas; baltas- skumjas; novītušas- slimība; stādīt- peļņa; laistīt- mīlas skumjas un prieki; izraut- zaudējums; pušķī- prieks.

  • Pūķis

    atrasties tā sabiedrība-brīdinājums, ka jums ir slikti draugi; draudīgs- brīdinājums, ka jūsu domas un nolūki ir ļauni un atnesīs nelaimi; papīra— just laimi un bēdas vienlaicīgi.

  • Pūķis (papīra)

    to redzēt paceļamies- labklājība; to redzēt nokrītam- zaudējumi, neveiksmes.

  • Puķkāposti

    sk. Ziedkāposti

  • Puķu dobe

    ar košiem ziediem - patīkami pavadīt laiku draugu pulkā; ar baltiem ziediem - laime; tajā stādīt puķes - doties piknikā vai tikt uzaicinātam pusdienās; staigāt starp ziedošām dobēm — piepildīsies sapnis par laulībām; rudens lietos- strīds ģimenē; to ravēt vai uzrakt- sagaidīt nodevību; laistīt ar lejkannu- taupīt līdzekļus; to laistīt ar šļūteni- ilga un nodrošināta dzīve.

  • Pulkstenis

    to redzēt- dzīves apstākļu maiņa, steidzīgas darīšanas, nedroša jeb nepastāvīga laime, arī iepazīšanās; labs- laba veselība; zelta- gods un slava; bagātība, labi panākumi darbā un biznesā; sudraba- labi panākumi darbā, arī laba vieta; misiņa— rūpes un vilšanās; kabatas- noregulēt ģimenes attiecības, arī izmantot laiku, nevis cerēt tikai uz nākotni; rokas- zīme, ka jūs neprotat ātri izšķirties vai rīkoties. salauzts— nepatikšanas, bēdas; to pirkt- uzsākt jaunas darīšanas; tikšķ— saņemt bēdīgas ziņas; apstājas— nāves gadījums; to dāvināt- vēlēšanās pēc kopdzīves;to sasist— nepatikšanas, zaudējumi, nemiers, bēdas, arī kāda tuvinieka nāve; to pazaudēt- neizmantotas iespējas.

  • Pulkstenītes

    jaunības mīlestība atgriezīsies pie jums

  • Pulkstenķēde

    zelta- prieks; melna- sēras

  • Pulksteņmeistars

    nepatīkams uzdevums

  • Pulss

    to skaitīt- jābūt drošākam, ja grib ko sasniegt.

  • Pulveris

    ar to darboties - uzņemties atbildību ne vien par paša, bet arī citu izdarīto

  • Pulvertornis

    nedrošs uzņēmums

  • Pumpas

    piekrist vīram, nemitīgi uzklausīt viņa žēlabas par dzīvi, izdabāt viņa kaprīzēm

  • Pumpis

    ar ūdeni- patīkams jautājums; ar duļķainu ūdeni- nelabvēlīgi apstākļi; bezūdens- nekārtības saimniecībā; salauzts— rūpes, veltīgi izšķiestas pūles un spēki; to pumpēt- prieks un peļņa.

  • Pumpuri

    plaukst— mīla, saderināšanās, jauka nākotne; izplaukuši- laba veselība; savītuši- vilšanās, neveiksmes; tos nobraucīt - pašam ar savu darbību sagraut nākotni, izpostīt mīlestību.

  • Punduris

    ļoti patīkams flirts, taču īslaicīgs, arī mudinājums nezaudēt drosmi, arī zīme, ka kāds sīkums var ietekmēt dzīvi

  • Puns

    to uzsist- nepiedodami kļūdīties; citam pierē— pievērst lielāku vērību tuviniekiem; to nejauši kādam uzsist - sarežģītas attiecības ar kolē¬ģiem; to kāds jums nejauši uzsit- strauja karjera.

  • Punšs

    to dzert vai gatavot- prieka brīži.

  • Pupas

    bezgalīga jautrība, laime, ari asaras vai nesaticība ar kaimiņiem; stādīt - raizes, arī kāds laimīgs gadījums, arī iegūt mieru; dīgstošas— pūles atmaksāsies; augošas - izdošanās visās lietās, arī skumjas vai bērnu slimība; ziedošas- vēlēšanās piepildīsies, arī mīlestība; lielu ražu ievākt- ļoti laba zīme; šķīt- likvidēt šķēršļus, rūpēties par nākotni, arī piepildīsies kāda vēlēšanās; lobīt vai ēst- nesaskaņas, strīdi, bēdas, arī krāt mantu; griezt- rūpes par nākotni; kaltētas- slimība un dziļa vilšanās; vārīt - zaudēt vietu, taču jaunais darbs būs labāks; arī pasliktināsies darījumu attiecības vai pasliktināsies saimniecības apstākļi.

  • Pūpoli

    satikt sev patīkamu cilvēku; tos plūkt- izanalizēt savas jūtas

  • Puravi

    atcerēties savu pirmo mīlestību

  • Purvs

    kārdinājums; pa to iet- grūta dzīve, kauns; tajā iestigt— briesmas, slimība; tajā nogrimt- padoties dzeršanai; no tā iziet- izkļūt no nepatikšanām, bēdām

  • Pussala

    partnera vienaldzība ir tikai maskēšanas līdzeklis, lai pasargātu viegli ievainojamo dvēseli.

  • Putas

    tikai šķietams panākums, kas priecēs īsu brīdi

  • Putekli

    liecina par neizlēmību un pakļaušanos apkārtnes ietekmei.

  • Putekļmētelis

    labklājība, mantojums, ari paaugstinājums amatā; caurumains- nepatikšanas un kauns; jaunu uzvilkt- saņemt kādu izdevīgu piedāvājumu; to ļoti skaistu nopirkt- laimes brīžus nomainīs ikdienas rūpes; to nozog- sagaidīt nepatikšanas no laba paziņas; saplēsts- būt piesardzīgam; to uzvilkt svešu- mainīt darbu; līdzīgs mantijai- iet neatlaidīgi uz priekšu.

  • Putenis

    kavēkļi

  • Putni

    jaunas ziņas, vēstule, arf kāds ciemiņš, dažiem - sasniegt mērķi; raibi- nepastāvīga laime; melni- sliktas ziņas, bēdas; balti- priecīgas ziņas, satikšanās ar draugiem; dzied- prieks; kliedz- bēdas ģimenē; pieradināti- tuva cilvēka dziļa pieķeršanās; lido - aicinājums sargāt savu brīvību un neuzsākt apšaubāmus pasākumus naudas dēļ, arī jaunas ziņas, vēstule, panākumi, arī bagātība; būrī - izvēle starp mierīgu mietpilsonisku dzīvi vai bīstamām pārmaiņām; beigts- zīme, ka ar neapdomīgu rīcību esat izpostījis kāda cilvēka uzticēšanos

  • Putnu ligzda

    to atrast- labklājība; ar pieaugušu putnu- atrasties bērnu sabiedrībā; ar olām vai putnēniem- laimīga ģimenes dzīve; veca un caura- nabadzība; tukša— izpostīta ģimenes dzīve; māneklis— tikt apmānītam.

  • Putra

    to vārīt vai ēst- iekļūt ļaužu valodās, ari būt mierā ar to, kas ir

  • Putraimi

    bagātība; tos vārīt- veselība