Konkursi

Ģimene & Attiecības

Skaistums & Veselība

Mana Nauda

Stils & Mode

Forums

Mana Māja

Darbs & Karjera

Sapņu Tulks

Izklaide & Svētki

Mistērijas

Horoskopi

Ekspertu padomi

Svetlana Sveboda

Svetlana atbildēs uz visiem Jūsu jautājumiem, kas saistīti ar permanento meikapu

Visi eksperti

Horoskopi

Jautājums

Kādam aromātam Tu labprāt dotu priekšroku pavasarī?

Sapņu Tulks

Pēc alfabēta:

Pēc atslēgvārda:
  • Sabīties

    pašam — briesmas, kuras var novērst; citu sabiedēt- jūs esat cietsirdīgs.

  • Sabraukt

    pašam būt sabrauktam - tikt pasargātam no briesmām; kādu sabraukt- jābūt vērīgākam pret apkārtējiem.

  • Sacensības

    savaldīt savu temperamentu;tajās piedalīties- iet līdz galam, aizstāvot savus principus; tajās būt par līdzjutēju- nest atbildību par nodarīto

  • Sadedzināt

    kaut ko- pazaudēt kādu mīļu dzīvnieku; vēstules- pārtrūcis mīlas sakars; vekseļus- dzēst parādus; sk. arī Apdedzināt

  • Sadedzināties

    vai tikt sadedzinātam - bagātiem -zaudējumi, nabadzīgiem - peļņa; neprecētiem - laulība, precētiem - ķildas; māksliniekiem - slava; jaunekļiem -kaislība; slimiem-veselība

  • Saderēt

    sk. Derības

  • Saderināties

    apzināties uzņemto atbildību

  • Sadumpoties

    nemierīga dzīve

  • Sadurstītam tikt

    lielas nepatikšanas, sirdssāpes.

  • Sādža

    to redzēt vai tajā dzīvot- ķildas

  • Saeima

    tajā būt- ienesīgs amats

  • Safīrs

    būt nepiesardzīgam, arī laimests.

  • Safjāns

    apģērbs no tā- dzīvot pārticībā

  • Safrāns

    to redzēt- kļūt augstprātīgam; ēst- sēras

  • Sagūstītam būt

    tikt turētam aizdomās, ari dzīvot trūkumā

  • Šahs

    jauni plāni; to spēlēt- laba veselība, arī ziņa, ka tikai ar smagu darbu izdosies ko sasniegt; redzēt citus to spēlējam - būt par kāda ievērojama notikuma aculiecinieku

  • Šahta

    tajā iebraukt vai nokāpt- grūtas dienas

  • Saīgušam būt

    nesaņemt paredzēto dāvanu

  • Saime

    nepatikšanas

  • Saimnieks vai saimniece

    par to būt- dabūt labu darbu; i to redzēt- nepatīkamas ziņas, ķildas; draudzīgi- laba veiksme; dusmīgi- greizsirdības lēkme; pie tiem saderēt- dzīvesvietas maiņa

  • Saindētam tikt

    precētiem - piekrāpšana no laulātā drauga; neprecētiem - mīļotā cilvēka nodevība

  • Saindēties

    slimība, draugu zaudēšana, nepatikšanas

  • Sainis

    mazs- nabadzība; to nest- grūta dzīve; to nolikt vai pazaudēt- atbrīvoties no ciešanām; to sasiet- mainīt darbu

  • Sakas

    ceļojums

  • Saknes

    resnas un stipras - saticība ģimenē; tās izrakt vai atrakt- cenšanās panākt kādu šķiršanos; uz tās paklupt - paša izdarītā netaisnība pašam vēlāk atriebsies

  • Sakropļots cilvēks

    prieks, panākumi, mantojums, bagātība, arī slimība; par to būt- pēc bēdām piedzīvot priekus, arī stipra veselība

  • Saksofons

    to dzirdēt - sapņot par romantisku piedzī¬vojumu; to spēlēt- darīt visu iespējamo, lai iegūtu pretējā dzimuma uzmanību; dzirdēt to izdodam asas, nepatīkamas skaņas - jūsu uzvedība izraisīs līdzcilvēku nepatiku, tomēr to izdosies mazināt ar veiksmīgu joku

  • Sakumi( dakšas)

    grūts darbs, saistīts ar ķildām un nepatikšanām

  • Sala

    tālumā- brīdinājums nepārvērtēt savus spēkus; tuvu- droši panākumi; vētrā un viļņos- vētrains mūžs, arī bieža dzīvesvietas maiņa; zaļa- tuva laime; kaila- zūdoša laime; apdzīvota- kluss prieks; uz tās atrasties vairākiem- patīkams ceļojums, pārmaiņas personiskajā dzīvē; uz tās atrasties vienam - drauga zaudējums.

  • Salakas

    jaunas cerības, dažiem - nemiers; lielas- cerības uz mantojumu; ēst— piedzīvot grūtības.

  • Salāti

    jaunatne mīl jūsu māju; tos ēst- nelieli zaudējumi; tos sēt- pūles un nepatikšanas

  • Salauzt kaut ko

    mēģinājums ar nesaprātīgu rīcību kaut ko panākt.

  • Saldējums

    kūstošs- negaidītas bēdas un sarūgtinājums; to ēst- panākumi, ko jaunu iesākot

  • Saldumi

    izvairīties no nepatikšanām, ātri iemīlēties, dažiem - tikt piemānītam no kāda viltīga cilvēka; tos ēst- iemīlēšanās un īsta draudzība, arī skūpstīties, arī glaimi; tos dāvināt- iegūt pretmīlestību

  • Saliekamā gulta

    neizdosies kārtīgi atpūsties; tajā gulēt vai uz tās sēdēt- izjust vēlēšanos pēc atvaļinājuma; to salikt vai izstiept- darīt bezjēdzīgu darbu; salūzusi- apkārtējo pārmērīga rosīšanās

  • Salīt

    aukstā lietu- prieks un veselība; siltā lietū- prieks un veselība.

  • Sālīt

    sk. Gaļa, Šķiņķis, Speķis, Zivis u. tml

  • Šalle

    laime mīlestībā un kāzas, ari ceļojums vai saruna; to adīt- labklājība; to aplikt- mīlestība; to pazaudēt- nemiers, bēdas, ari skumjas

  • Salmi

    tos redzēt- kavēkli, nepatikšanas; tos tukšus kult- pārspēt kavēkļus, arī kaislība; tos aizskart- cīnīties pret ļaužu muļķību; tajos gulēt- nabadzība; kūļos- stipras ģimenes saites; izklāti- nemiers, ķildas, nekārtības.

  • Salmu cepure

    patīkama nākotne

  • Salmu jumts

    sarežģīta mājas dzīve

  • Salmu maiss

    uz tā gulēt- viduvēja dzīve.

  • Salna

    to redzēt salnu laikā- sapnim nav nozīmes; to redzēt pārējā laikā- izjuks plāni, neveiksmes darbā, kavēkļi ceļojumā, arī negodīgi darījuma partneri

  • Sāls

    ilgstoši strīdi un kašķēšanās; to ēst - grūti laiki; to izbērt- nepatikšanas; to berzt- bēdas

  • Salt

    aukstā laikā- sapnim nav nozīmes; siltā laikā- slimība

  • Šampanietis

    to dzert- prieks un jautrība, attiecību kvēle nezudīs arī laulībā

  • Šampinjoni

    nedarīt kaut ko vienīgi slavas dēļ; tos ēst sk. Sēnes

  • Samts

    bagātība, patīkama satikšanās, an ceļojums; gaišs- prieks; sarkans- mīlestības sāpes; zils vai zaļš- necerēta laime, uzticīga mīlestība; melns- skumjas, sēras, arī slimība; no tā šūtas drēbes valkāt- gods, bagātība

  • Sanāksme

    tajā piedalīties- nemierīgi notikumi; tajā runāt- nepatikšanas

  • Sāncensis

    akli neuzticēties mīlestības zvērestiem

  • Sāpes

    garīgas- pieredzēt prieku; rokās- bezdarbs; kājās- kavēkļi; galvā- grūtības biznesā; likt sajust citam- kādam atriebties; bieži vien sapnim nav nozīmes, jo miegā turpina mocīt jau nomodā izjustās sāpes

  • Saplēst vai sasist kaut ko

    censties kaut ko iegūt ar neapdomīgu rīcību

  • Sapnis

    to atstāsta kāds cits - pie jums vērsīsies kāds radinieks ar lūgumu; murgam līdzīgs- sarežģītas lietas veiksmīgs atrisinājums; priecīgs- piedzīvot vilšanos

  • Sapņot

    redzēt sevi sapņojam -vilšanās, arī būt divkosim

  • Sapņu grāmata

    to lasīt- atklāt noslēpumu

  • Sardīnes

    nožēla; tās ēst- sēru vēsts

  • Sardze

    tajā stāvēt- veikt smagu darbu

  • Sardzes mājiņa

    to redzēt- darīt kaut ko nelikumīgu, kas izraisa bailes tikt atmaskotam; stāvēt pie tās sardzē - pārāk daudz strādāt, tas var radīt veselības problēmas; policijas posteņa - tas, ko jūs tik veiksmīgi slēpjat, nāks gaismā;policijas posteņa, tukša - izdosies tikt sveikā; policijas posteņa, ar policistiem - no tiesas neizbēgt

  • Sargs

    to redzēt- būt piesardzīgam; par to būt- nepatikšanas, arī pārāk daudz un saspringti strādāt, kas var izraisīt veselības traucējumus; būt par to pie dzelzceļa pārbrauktuves — šaubīties par jauno darba piedāvājumu

  • Sari

    nepatīkama satikšanās vai darbs

  • Sarkankrūtītis

    saņemt jauku dāvanu

  • Šarlaks

    ar to slimot- mājas ķildas

  • Šarlaksarkanas drēbes

    slimība, ievainojums

  • Sarma vasaras laikā

    saņemt negaidītu dāvanu; klāj koku zarus- nokļūt ļoti skandalozā situācijā; birst no koku zariem - iziet sveikā no kļūmīgas situ¬ācijas; skatīties caur nosarmojušu logu- atklāt uzticamu draugu.

  • Sārms

    grūts darbs

  • Sārņi

    iemācīties atšķirt nevērtīgo no vērtīgā, arī. slimība, trūkums

  • Sārts

    prieks; tajā apdedzināties- karsti iemīlēties

  • Sarunas

    uzmanīties, slēdzot kādu darījumu.

  • Sasaldēšanās

    kaut ko darīt pret savu gribu

  • Saslaukas

    vienmēr laba zīme; pa tām rakāties vai staigāt- liela laime

  • Sastatnes

    augstas- lieli panākumi; no tām nokrist- nokļūt krāpnieku varā

  • Sātans

    nepatikšanas

  • Satiksmes sastrēgums

    dodoties uz darbu - neparasts piedzīvojums; avārijas dēļ- tikties ar enerģijas pārpilnu jautru cilvēku; censties tikt pāri ceļam un nevarēt sastrēguma dēļ — mobilizēt visus spēkus, lai panāktu iecerēto; būt par tā iemeslu— sievietei - kvēls, bagāts pielūdzējs, vīrietim - sevišķa atzinība no sievietēm

  • Saukt

    pašam kādu- iegūt ienaidniekus

  • Saule

    skaidra un mirdzoša, laikā lecoša un rietoša -svētība visās lietās, zagļiem un blēžiem - slikta zīme; vakaros uzlecoša - smagiem slimniekiem - veselība; trimdiniekiem — atgriešanās dzimtenē, pārējiem — neveiksmes; asiņaina- bēdas, nemieri, slimības un briesmas; ar plankumiem - nemierīga dzīve; pa zemi staigājoša- ugunsgrēks; deformēta- slikta zīme; aptumšota -bēdas un ciešanas; tajā atrasties- labs amats; ūdenī- vilšanās mīlestībā; tās vairākas- gods un prieks.

  • Saule un Mēness debesīs

    ķildas, nemiers, karš

  • Saules pulkstenis

    veltīga cenšanās pēc laimes

  • Saulespuķes

    mīlestība bez pretmīlas, art iekšējs nemiers.

  • Saulessargs

    iegūt labvēli vai palīgu; to uzlikt- rūpes beigsies; to pazaudēt— zaudēt labvēli

  • Saullēkts

    labas pārmaiņas dzīvē

  • Saulriets

    prieks par mierīgām vecumdienām

  • Saulstari

    kāds atzīsies mīlestībā

  • Sausiņi

    mīlestība, un ilgs mūžs; garšīgi— prieks laulībā; sapelējuši- vilties cerībās; tos ēst— vāja veselība, arī slimība.

  • Šausmas

    sēras

  • Sausserdis

    tā ogas ēst- panākumi lietās, ari laimīga laulība.

  • Sausums

    briesmas no nespējas pretoties kādam netikumam; liels- trūkums un posts.

  • Šaut

    redzēt šaujam - briesmas un nepatikšanas, nepatīkamas ziņas un strīdi

  • Šautene

    uzaicinājums medībās

  • Sazvērestība

    tajā iesaistīties - nenosvērtais raksturs sagādās daudz nepatikšanu

  • Sēdeklis

    ērts, glīts- patīkama dzīve; neērts- trūcīga dzīve

  • Sēdēt

    brīdinājums ierobežot savu patmīlību

  • Sega

    jauna - labs darbs, pārticība; veca, saplīsusi- grūta dzīve.

  • Seģene

    sk. Sega

  • Segli

    jauns pasākums; tajos sēdēt- peļņa, sekmes darbā; no tiem tikt izmestam - negaidīta nelaime, arī laime kāršu spēlē.

  • Seja

    sava- rūpēties par nākotni; sārta- veselība un spēks; glīta- panākumi darīšanās, gaiša un laimīga dzīve; ļoti bāla- grūta slimība, skumjas; neglīta, kroplīga— bēdas, raizes; smaidoša, skaista— prieks un laime laulībā; savu ūdenī redzēt— ilgs mūžs, ari iemīlēties; savu stiklā redzēt— nonākt strupceļā; savu spogulī redzēt— slimība; to mazgāt- kaut ko nožēlot, ari panākumi, atsvabināties no nepatikšanām, ari ilgs mūžs; to krāsot- vīriešiem - izsmiekls un nicināšana, sievietēm - cieņa un panākumi; to aizklāt- bēdas.

  • Sēklas

    tās redzēt- jauni plāni; tās zemē kaisīt— neprecētiem - precības, laulātiem - bērni, pārējiem - darbs un grūtības; redzēt putnus tās apēdam — zaudējumi; uzdīgušas- saņemt kādu piemiņas lietu

  • Sekste

    gaiļa- gods un cieņa; vistas- būt pļāpīgam

  • Selerijas

    ēst— prieks un uzticība, saņemt mantojumu, ari bezgalīga mīlestība, dažiem - gadīsies kāda mīlas dēka; sapuvušas- bēdīgi notikumi ģimenē.

  • Sēnes

    nepatīkamas ziņas, nepatikšanas, vilšanās, rūpes, asaras, ari bēres rados, dažiem - prieks vai nauda; mazas- mazas nepatikšanas; lielas, vecas un tārpainas- strīds, grūta slimība, ari kāda ļoti veca cilvēka nāve; indīgas— kāds laimīgs notikums; meklēt un lasīt— dzirdēt tenkas, piedzīvot nepatikšanas, naids, vientulība, nelaime, nabadzība, nāves gadījums rados vai paziņās, ari nāve nelaimes gadījumā vai asaras, arī prieks un nauda vai laba veselība;vākt- grūta slimība, arī laba veselība; sālīt - nepatikšanas, arī rūpēties par ziemas pārtiku, dažiem - trūkums mājsaimniecībā; kapāt {.smalcināt) - postīt dzīvi; cept- labklājība; ēst- laimīga dzīve, liela kaisle, labklājība, ari ilgs mūžs, ari nākt ļaužu valodās, pazemojums, nepatikšanas, raizes mīlestībā, arī slimība; gailenes ēst- slimība.

  • Sēras just

    nonākt ļoti jautrā sabiedrībā.

  • Sērdienis

    sk. Bārenis

  • Sērga

    slikti apstākļi, trūkums, nelaime

  • Sērkociņi

    saņemt jaukus solījumus, kuri netiks pildīti, ari manta; tos aizdegt- piedzīvot pārsteigumu

  • Sērmūkslis

    ziedošs- prieks, laba līgava; ar ogām- turība, ari laba sieva

  • Sērs

    to redzēt vai saost- tuvākā nākotne būs bez raizēm

  • Servīze

    kāzas

  • Sesks

    to redzēt- darīšanas ar sīkiem zagļiem; slazdā- zaglis būs cietumā; to noķert- noķert zagli; to nosist— atbrīvoties no slikta cilvēka, pārvarēt grūtības un šķēršļus; tam ādu novilkt- peļņa.

  • Sēta (žogs)

    vājiem un bailīgiem - drošība, pārējiem — šķēršļi un kavēkļi; augsta- nepārvarami šķēršļi; tai pārlēkt vai pārkāpt - pārvarēt visus šķēršļus un kavēkļus; to celt— pārāk liela apdomība, kas kavē; to noplēst- pārvarēt aizspriedumus; to krāsot- teikt labus vārdus tuviniekiem.

  • Sētuve

    pilna- labklājība, uzticama sieva; caura- slikti apstākļi, neuzticīga sieva

  • Siekalas

    pievaldīt mēli; izspļaut ar asinīm— sniegt palīdzību tuviniekiem; to daudz un nevar izspļaut- nonākt neveiklā situācijā; to daudz un tāpēc nevar strādāt dentists - nelabvēļu tenkas un apmelojumi.

  • Siena

    šķēršļi, kas pārvarami; kaļķa- ceļojums dos jaunas darba iespējas.

  • Siena šķūnis

    pilns- zemniekiem labs gads, pārējiem - labs darbs un ienākumi; tukšs- slikts gads, trūkums un virkne sīku nepatikšanu; ar svaigu sienu-veiksme darbā, klientu un partneru cieņa; tajā sienu kraut- smagi strādāt, lai nodrošinātu reputāciju; tajā gulēt- izturēties nepiesardzīgi, ko nāksies nožēlot

  • Sienas lampa

    to pirkt— rūpes, kas nedos gandarījumu; tā nokrīt no sienas — saņemt nepatīkamas ziņas no radiniekiem; meklēt tai vietu - nonākt situācijā, kad nepieciešams pieredzējuša cilvēka atbalsts; salūzusi- stipra ģimene, neraugoties uz pārpratumiem.

  • Sienāži

    brīdinājums neticēt tiem, kas runā sliktu par kādu, arī zaudējumi, arī jūs esat seksuāli saderīgs pāris... un tikai; lēkājoši- nepatikšanas ar uzticētu mantu; barā-būs jāatbild par kādu galvojumu, kas radīs zaudējumus; kož- ienaidnieku uzbrukums.

  • Siens

    to pļaut- saņemt labas ziņas, arī sabiedrības atziņa; tajā gulēt- apmierinātība, mīlestība; likt šķūnī- laime un bagātība; ielūgums uz viesībām; kaudzē- patīkama ziņa; iekrauts ratos- panākumi un veiksme

  • Siers

    svaigs - jauna mīlestība, bagātība, arī veselība, dažiem - viltība; ar smaku-vecs naids, ari slimība; to siet vai ēst— vilšanās un skumjas, tikt apmānītam no viltīgiem draugiem, ari pārmaiņas darbā, arī veiksme spēlē.

  • Siets

    to pirkt- nelaime laulībā; ar to sijāt- neveiksmes darbā; arto ūdeni smelt- neienesīga darbošanās

  • Sieva

    neparasti laipna- liela peļņa; jauna un skaista— labas pārmaiņas ģimenes dzīvē, veselība; veca un neglīta- nelaime, ķildas; ar sarkaniem matiem- vilšanās; ar bērnu- nepatikšanas; stāvoklī- laime un labklājība; to apkampt- miers mājās; tiek pielaulāta citam - zaudēt to; ar to mīlēties — veiksme un peļņa; arto mīlēties pret viņas gribu- zaudējumi

  • Sievasmāte

    nesaskaņas un strīdi.

  • Sieviete

    nepatikšanas, nemiers, tenkas, grūtības, arī slimība;jauna un glīta — prieks, jaunas cerības vai iespējas, laimīga mīlestība, izpriecas; vidēja vecuma- iespēja paplašināt savas zināšanas; veca un neglīta- bēdas, tenkas, strīds, skumjas, arī sēras; ar pilnīgām krūtīm - turība; ar nokarenām krūtīm- trūkums; bez krūtīm — tikt pie mīļākā vai mīļākās; kaila- tenkas, meli, arī slimība; smejas- sargāties no viltus draugiem; raud- laba zīme, aicinājums nebēdāties; baras vai lamājas - mudinājums piesargāties no piedzē¬rušiem cilvēkiem; melnā, garā kleitā -bēres; ar gariem matiem —veselība; ar melniem matiem- tenkas; brunete, ar gaiši zilām acīm un uzrautu degunu- cerības uz uzvaru; ar to satikties - nesaticība ģimenē; arto runāt— laika pārmaiņa, arī tenkas; arto strīdēties- izjuks plāni; arto dejot- viegla slimība; svešu skūpstīt- slimība, dažiem - nauda; barā glītas redzēt- peļņa; barā neglītas redzēt- nepatikšanas, ķildas.

  • Signāltaure

    to dzirdēt- brīdinājums par briesmām vai uztraukumiem; to meklēt- nodarboties ar lietām, kam nebūs rezultāta; to mēģināt pūst- vīrietim - pagātnei piedēvēt pārāk lielu nozīmi, sievietei - būt pārāk ziņkārīgai un piesardzīgai; to vecu vai salauztu atrast- jums pēkšņi ievajadzēsies ko tādu, kas sen pazaudēts vai izmests.

  • Sijas

    lielas un stipras- droša dzīve; ielūzušas— nelaime, trūkums, arī slimība.

  • Siksna

    to aplikt— veselība.

  • Sikspārnis

    bēdas, nelaime, kāda katastrofa vai tuvinieka nāve, bezmiegs, arī rūpes; ; balts— nāves vēstnesis; istabā— negaidīts ceļojums; to noķert- laime un gods.

  • Sildītājs

    to vajadzēt- justies neaizsargātam; to lietot- neatkāpties no nodomātā; to pirkt- jau iepriekš gatavot atkāpšanās ceļu; nedarbojas- vēlēšanās satikt kādu senu draugu.

  • Sile

    pilna- labklājība; tukša- trūkums; pie tās mājlopi- domāt ari par citiem, ne tikai par savām vajadzībām

  • Siļķes

    aicinājums dzīvot taupīgi; šķīvī— izvairīties no alkohola lietošanas; sālīt— zaudējumi; ēst- nabadzība, arī slimība

  • Sils

    sk. Mežs

  • Siltumnīca

    tikai daļēja plānu piepildīšanās

  • Siltums

    tajā atrasties- veselība

  • Simtkājis

    gļēvs nodevības vēstnesis; to samīt- tikt galā ar ienaidniekiem

  • Sinagoga

    peļņa, arī stipra cilvēka aizsardzība.

  • Sinepes

    piedzīvot nepatikšanas un dzirdēt tenkas; pagatavot- neaizmirst vecas lietas; ēst- velēšanās nepiepildīsies, zaudēt bagātību vai daļu no īpašuma, piedzīvot trūkumu, ari tuvas briesmas vai slimību; to sēklas ēst - piedzīvot ciešanas kādas nepārdomātas rīcības dēļ.

  • Sīpoli

    bēdas pārvērtīsies priekā, dzirdēt tenkas, arī slimība vai asaras, arī jaukas cerības un prieks, arī kāds pārsteigums; daudz- ļaunums un skaudība, arī rūgta dzīve; sapuvuši- izdarīt muļķības; tos tīrīt- gūt panākumus grūtā lietā; tos griezt- bēdas un asaras, ari dot pretsparu ienaidnie¬kiem, ari zaudēt draugu; tos cept— neliela peļņa; tos vārīt- bēdīgs stāvoklis, nonākt nabadzībā; tos ēst - bēdas, skumjas, asaras, arī nodarīt pāri kādam tuvam cilvēkam, ari veselība; pīnē- laba zīme.

  • Sirds

    pukstoša- liels uztraukums, nemiers, ari iemīlēties; asiņaina- ciešanas; sāpoša— nepatikšanas, zaudējums, ari bīstama slimība; to ēst- nokaitināt tuvu cilvēku; prieku just- kāzas; nožēlu just- šķiršanās; līdzjūtību just- piepildīsies vēlēšanās; sagriezta- šķiršanās; vesela- nest upuri; stipri sitas- jauna mīlestība; attēls dāvanā- kāds mēģinās iegūt labvēlību.

  • Sirmgalvis

    grūtības naudas lietās, ari rūpes; par to būt— jaunekļiem - bēdas; pārējiem - prieks.

  • Sirmi mati

    tos spogulī vērot- saņemt nepatīkamas ziņas; tos krāsot- vīrietim - ziedot sevi cēlam mērķim, sievietei - priekšniecības uzmanība; visi— skumjš notikums ģimenē

  • Sirpis

    neliela apstākļu uzlabošanās; ar to zāli pļaut - peļņa vai dāvana; ar to sagriezties- pretinieki gatavo uzbrukumu, sievietei - bijušais draugs gatavo atriebību; daudz sirpju - daudz nelabvēļu

  • Sīrups

    uzbāzīga mīļākā vai mīļākais; to ēst- muļķīgas iedomas, ari zaudējumi.

  • Siseņi

    tos redzēt- negodīgs cilvēks izmanto jūsu labsirdību savtīgām interesēm; iznīcina sējumus - nepatikšanas no cilvēka, kuram jūs uzticaties; to lidojošs bars- finansiālas problēmas; vērot, kā tos iznīcina- ātra problēmu atrisināšana ar radu un draugu palīdzību

  • Sist

    citam- nepatikšanas, arī nežēlīga izrēķināšanās ar ienaidniekiem; saņemt sitienus pašam - bēdas; redzēt sitam citus - raizes; nedzīvam priekšmetam- ķildas

  • Sivēni

    glīti- prieks un laime; neglīti- trūkums un bēdas; balti- liels prieks; melni- nepatikšanas; liesi {vāji) - ciest vājā rakstura dēļ, ari trūkums; trekni- bagātība un labklājība; tos barot— turība; kviec- zaudējums; to jēlu gaļu ēst- nelaime vai slimība;to ceptu gaļu ēst— drīza peļņa, dažiem - viesības; to vārītu gaļu ēst- lēna peļņa.

  • Skabarga

    iedūrusies- sīkas nepatikšanas darbā; to izvilkt sev- izkulties no nepatikšanām; to izvilkt citam- iepazīšanās; to just, bet neredzēt- nemiers, šķēršļi; to iedurt cauri apģērbam- sagaidīt lielu nelietību.

  • Skaidas

    tās redzēt vai lasīt- zaudējumi

  • Skaisties

    sk. Dusmas

  • Skaitīt

    tikties ar skopu cilvēku

  • Skaitļi

    nepastāvīga laime, dažiem - liels laimests loterijā; lieli- daudz naudas; tos rakstīt- liela peļņa; tos lozēt- laime tirdzniecībā, labas izredzes uz mantojumu; nodzēst- laimests loterijā

  • Skaldīt

    sk. Malka

  • Skali

    tos plēst— nepatikšanas; tos dedzināt- izkulties no nepatikšanām

  • Skaļrunis

    ieklausīties savā sirdsapziņā

  • Skapis

    to redzēt - būt noslēpumainam, arī ieteikums satikt labi ar kaimiņiem; tajā ko paslēpt- glabāt noslēpumu; tajā pašam paslēpties - iet neceļus; to pirkt- turība

  • Skārds

    gaišs- laba veselība; tumšs- slimība; to apstrādāt- nodoties nesekmīgam darbam.

  • Skārnis

    pilns ar gaļu- lielas nepatikšanas

  • Skatlogs

    tajā skatīties- neparedzēti izdevumi

  • Skatuve

    jāpārvar kautrība, kas traucē tikt uz priekšu

  • Šķaudīt

    dzirdēt citus šķaudām- maldīgas ziņas; to darit pašam- mantojums, ari tieksme visās nepatik¬šanās vainot citu

  • Šķelt kaut ko

    nepatikšanas, ķildas

  • Šķēps

    to redzēt- kļūt drošam, spēcīgam, ari gods; to vicināt- draudošas briesmas; to salauzt- kauns, izsmiekls; to pazaudēt- pazaudēt cieņu; arto tikt ievainotam- nelaimes gadījums

  • Šķēres

    nodevība, strīds; lielas- piedzīvot veltīgas bailes, ari liels gods un bagātība; salauztas- draud briesmas, ari zaudēt draugu; ar tām griezt- mantojums, ari peļņa, ari saraut ģimenes saites vai izputināt mantu, ari tenkas; asināt- nesaskaņas un ķildas; salauzt- zaudēt kādu daļu no mantas, ari izvairīties no ķildas.

  • Šķēršļi

    nepatikšanas; kavēkļ

  • Šķetināt

    diegu vai dziju- ceļš

  • Šķilas

    tās redzēt vai nest- tuva cilvēka nāve.

  • Šķiltavas

    briesmas no uguns, ari iegul uzticīgu draugu vai saņemt grūtā brīdī palīdzību

  • Šķiņķis

    dabūt lielu atlīdzību par labu darbu vai peļņa; to žāvēt- slimība, ari nodarīt kādam sirdssāpes; to sālīt- apstākļu sašaurināšanās vai nedrošs gods; to sagriezt- mantu dalīt; to ēst— peļņa, arī svētība ar bērniem; to cept- veiksme

  • Šķipsnas

    matu, izkritušas- sievietei - just pārāk lielas rūpes par savu izskatu; dzīvnieku - sievietei - pārbaudīt draudzenes uzticību, vīrietim - mīļotās sievietes nolūki var būt apšaubāmi

  • Šķirties

    nepatikšanas.

  • Šķīt

    zirņus vai pupas- nepatikšanas, asaras, rūpes

  • Šķīvji

    pilni— bagātība un labklājība; tukši- sūra un nabadzīga dzīve; tos mazgāt- viesības; tos sasist- nemiers un skumjas

  • Skola

    tajā būt- nepatikšanas; ar bērniem- daudz rūpju

  • Skolotājs

    to redzēt- rūpes; par to būt- dabūt labu darbu

  • Skorpions

    vilšanās draugu dēļ.

  • Skriet

    ātri— sekmes, peļņa; un nevarēt paskriet - kavēkļi, šķēršļi, ko nav iespējams novērst, un bēdas; un sasniegt mērķi- veiksme darbā; un kādu apsteigt- pārspēt vai padzīt minēto; un krist- neveiksmes darbā; pagaisu- laime, augsts stāvoklis

  • Skrituļslidas

    iesaistīties ļoti riskantā pasākumā, kas beigsies veiksmīgi; artām braukt- romantisks ceļojums; veikt sarežģītas virāžas - iesaistīties noziedzīgā darbībā, brīdinājums neiepazīties ar apšaubāmas reputācijas cilvēkiem; ar tām braucot nokrist — saņemt ietekmīga cilvēka aizbildniecību.

  • Skrīveris

    to redzēt- darīšanas ar kašķīgiem cilvēkiem; par to būt- nokļūt sarežģītā stāvoklī

  • Skroderis

    sk. Drēbnieks

  • Skropstas

    ļoti garas- liela peļņa; biezas- izdevīgas laulības, izdevīgs darījums; krāsot- patīkama iepazīšanās; izkrīt- slepenāko vēlmju piepildījums.

  • Skrotis

    sīkas ķildas un nepatikšanas; ar tam likt ievainotam - slimība; ar tām šaut— izraisīt ķildu; ielido mājā- briesmas

  • Skrūvbeņķis

    to redzēt vai pie tā strādāt - uzticīga draudzība un mīlestība

  • Skrūves

    nepatikšanas

  • Skudras

    daudz darba; uz galvas- nāves ziņa; rokās turēt- gods; pa miesu lien— nonākt bīstamā sabiedrībā; samīdīt- paša vainas dēļ zaudēt laimi.

  • Skudru pūznis

    peļņa un veselība, dažiem - grūts darbs; pūznī iestigt- lielas nepatikšanas un ķildas; to iznīcināt- izputināt savu saimniecību vai māju.

  • Skumjas

    vecāku sejās - apbēdināt vecākus, paziņojot viņiem kaut ko ļoti skumīgu; smaidīt skumjā brīdī - tuvojas rūpju un nesakārtotības laiks; tās visu pretimnācēju sejās- vispārēja atzinība, veiksme un vētraini apsveikumi; lasīt grāmatu un just skumjas- pārdzīvojumi, arī veselības problēmas.

  • Šķūnis

    pilns ar labību- necerēta bagātība un labklājība; tukšs- nabadzība, veltīgas cerības, zemkopjiem - slikts gads; pilns ar malku- izdarīt muļķības; sabrucis— trūkums un posts; degošs- lieli zaudējumi

  • Skūpstīt

    acis sastapties ar liekulību; lūpas— uzticīgi draugi; roku- cieņa un mīlestība; bērnus- ģimenes pieaugums

  • Skūpstīties

    slepena mīla; ar mirušajiem - slimniekiem - slikta zīme; veselajiem - nesvarīgi darbi un sarunas; ar mirušajiem, kas dzīvē bijuši ļoti tuvi un mīļi- laba zīme

  • Skurstenis

    kūpošs- labklājība, veiksme darījumos; sabrucis- trūkums, slimība, arī vecāku slimība; to tīrīt- rūpēties par mājas dzīves uzlabošanu.

  • Skursteņslauķis

    laimes vēstnesis

  • Skuveklis

    mehāniskais, arto skūties- šaubīties par savu taisnību; elektriskais, ar to skūties -būt piesardzīgam; mainīt tai asmeni- spēku pieplūdums; ar to sagriezties- pieļaut kļūdu, kuru būs grūti labot.

  • Slaidam būt

    veselība

  • Slāpes just

    cīnīties ar savām ilgām

  • Slapjdraņķis

    nepatikšanas

  • Slapjums

    jāpievērš uzmanība nerviem

  • Slaucēja

    to redzēt slaucam govi - peļņa; par to būt- rīkoties neapdomīgi, tāpēc apkārtējie mainīs par jums domas; ar to sarunāties- velti šķiest laiku tukšās sarunās

  • Slaucīt ielu

    nepatīkams darbs; istabu— dzīvesvietas vai darba maiņa; pirti- slimība; riju— trūkums un bēdas; kūti- nelaime ar mājdzīvniekiem.

  • Slaukt

    govi- turība; kazu- slimība; ķēvi- nepatikšanas

  • Slauktuve

    tukša- slikta saimniecība; ar pienu- turība

  • Slavenam būt

    bēdas

  • Slavenība

    to satikt- paaugstinājums darbā; arto atklāti runāt- būt vientuļam un noslēgtam; tam sniegt palīdzību - jums liekas, ka netiekat pienācīgi novērtēts

  • Slavēt kādu

    tikt pieviltam un apmelotam

  • Slavētam būt

    tikt pieviltam un apmelotam

  • Slazdi

    sarūgtināt draugu; tajos iekrist- nelaime vai nodevība, ari zaudējumi; tos likt- veiksme, ari laulības ar labi situētu cilvēku

  • Slēģi

    uzzināt noslēpumu

  • Slēgt

    sk. Durvis

  • Slēpes

    apmierinājums un miers, ari izturēties ar cieņu pret partneri, citādi viņš aizies; salauzt- sasniegt mērķi

  • Slepkava

    to redzēt- piesargāties no pavedēja; tā rokās nonākt- nelaime

  • Slēpnis

    viņš ir noskaņots tikties ar jums ļoti ilgi, neatklājot savus nodomus un plānus

  • Slēpot

    karjeras augšupeja, ari vēlmju piepildījums

  • Slēpt kaut ko

    slikta sirdsapziņa

  • Slēpties

    nonākt sarežģītā situācijā; skapī- iet neceļus

  • Slidas

    tās noņemt vai piestiprināt - pirms laika pārtraukt ceļojumu

  • Slidot

    veiksme un panākumi, patīkams atvaļinājums; kopā ar citiem- patīkama iepazīšanās; redzēt citu slidojam- klusums darījumos; un ielūzt- bailēm nav pamata

  • Sliedes

    dzelzceļa- ilgs un nogurdinošs ceļojums; pa tām iet- mērķa sasniegšana prasīs lielas pūles; tās šķērsot- sekmīgi pārvarēt šķēršļus; saliektas- neveiksmīgs brauciens.

  • Slīkt

    pašam- briesmas, slimība, neveiksmīga laulība, ari brīdinājums, ka esi uzņēmies pārāk daudz un netiec galā ar darbiem; redzēt citu slīkstam- uzstādīt pārāk augstas prasības, ari nepatikšanas.

  • Slimnīca

    tajā gulēt- saņemt palīdzību; to redzēt- slimība, saslims kāds tuvinieks; no tās aiziet- atbrīvoties no viltīgiem cilvēkiem

  • Slimnieks

    izrādīt kādam līdzjūtību; to apciemot svešu — nelaime; to apciemot pazīstamu — slimajam veselība

  • Slimot

    pašam- rūpes, arī bezdarbs; ceļotājiem- šķēršļi; un nesagaidīt ārstu -tikt pamestam bēdās; vecākiem — bēdas; bērniem- nesaskaņas mājās

  • Slinkot

    nabadzība

  • Slogs

    to redzēt- raizes; to izmantot- grūts darbs

  • Sloka

    vēlme uzturēties labākā sabiedrībā

  • Slota

    jauna— labas pārmaiņas, arī uzticami draugi; veca- gaidāmi zaudējumi lietās, arī satikšanās ar veciem draugiem, arī domstarpības; ar to slaucīt - darba maiņa, arī nabadzība, arī laime azartspēlēs; to kātā ielikt- zaudēt darbu; uz tās jāt- nodarboties ar māņticību; to pirkt- darīt smagu un patīkamu darbu, no kura atkarīgs jūsu finansiālais stāvoklis.

  • Sludinājums

    to lasīt- jaunas ziņas, arī spekulācija dos peļņu

  • Šļūkt (slīdēt)

    piedzīvot neveiksmi.

  • Šļupstēt

    slimība, nepatikšanas

  • Šļūtene

    brīdinājums no pārgalvības.

  • Slūžas

    tuvojas slikti laiki, arī neturēt rokas klēpī, jo ir labvēlīgs laiks darbībai.

  • Smaganas

    tikties ar vīrieti, kuram prātā vienīgi seksuālas attiecības.

  • Smagums

    to celt- bēdas, nabadzība

  • Smalkmaizīte

    to cept- rūpes saistībā ar bērniem; to pirkt- vīrietim - mīlas sakars, sievietei - nopietna sāncense; negaršīga - jaunais sakars būs apgrūtinošs

  • Smaragds

    to redzēt- pārmaiņas dzīve, saņemt manto¬jumu, arī satikšanās; to pirkt- darījums neizdosies; to atrast— tikt apvainotam savešanā; to dārglietās nēsāt - romantiska iepazīšanās, jaunai meitenei - briesmas zaudēt reputāciju

  • Smaržas

    saņemt dāvanu no gandrīz vai svešinieka, arī aicinājums būt vienaldzīgam pret glaimiem; labas- jautrs garastāvoklis; sliktas- nepatikšanas; pirkt- velti nelolot ilūzijas

  • Smēde (kalve)

    lielas pūles un grūtības; tajā ieiet- grūta dzīve; tajā kalt- bēdas un raizes.

  • Smēķēt

    pašam- slikta veselība; redzēt citus smēķējam- patīkama sabiedrība, arī briesmas, kas mainīs jūsu domu gaitu; to atmest- cīņa ar nelabvēļiem.

  • Smiekli

    tos dzirdēt- nepatikšanas

  • Smieties

    pašam- dienā var iznākt raudāt; redzēt citus smejamies- būs jāredz asaras; par kādu- neveiksme, par ko citi izjutīs prieku; pārjums smejas- taisnība ir tavā pusē

  • Smilkstēšana

    sliktas ziņas

  • Smilšu bedre

    sarežģīti naudas apstākļi; tajā iekrist- parādi

  • Smilšu pulkstenis

    slimība

  • Smiltis

    tās redzēt- nepatīkams apciemojums; tās kaisīt- nedroša dzīve

  • Smirdoņa

    cilvēku ļaunprātība sagādās daudz sirdssāpju

  • Smokings

    jauns, melns- tikt darbā uz augšu; ļoti grezns- bagātība; šaurs- slikta slava; saplīsis vai salāpīts- slikti apstākļi; gaišs vasarā- laba zīme; gaišs ziemā- nicinājums; plankumains- apmelojums, apvainojumi; to šūt- labs darbs.

  • Šņabis

    sk. Degvīns

  • Šņākt

    pašam vai dzirdēt citu šņācam - nepatikšanas; sk. ari Vējš

  • Šņaucamā tabaka

    labs darījums, ari- dusmas; tās doze- nepatikšanas

  • Šņaukt degunu

    strīds; tabaku - humora dēļ daudz kas tiks piedots

  • Šnepe

    to redzēt- pārmaiņas darbā; to ķert vai šaut- ceļojums, ari laime loterijā; to ēst- kļūt bagātam vai pazīstamam

  • Sniega klajums

    ieklausīties sirdsapziņā

  • Sniega kurpes redzēt

    ceļojums pa labi zināmām vietām; uzvilkt- ciest lielus zaudējumus; pīt— liels gods un cieņa; krīt no kājām un traucē iet- liecība, ka jūs nemīlat riskēt, bet vienmēr ievērojat pārāk lielu piesardzību; pirkt- nepatikšanas nepraktiskas rīcības rezultātā

  • Sniega pārslas

    izpriecas

  • Sniegavīrs

    būt praktiskai, vienmēr koķetai, spējīgai izvēlēties partnerus; to celt- izmantot kāda cilvēka labsirdību

  • Sniegs

    to redzēt ziemā - sapnim nav nozīmes; to redzēt vasarā - bēdas un neveiksmes; tajā iestigt- netikt galā ar darbiem; ar to pikoties- piedalīties kādā vārdu kaujā

  • Snuķis

    viņš jūt, ka grasāties viņu pamest, tāpēc darīs visu, lai jūs paturētu. Arī šeit jūs sajutīsit mākslotību, tāpēc nevajag viņu žēlot

  • Šņukstēt

    jo stiprāk jāšņukst, jo lielāks prieks

  • Sodrēji

    tos redzēt vai slaucīt- nepatīkams darbs

  • Sods

    to saņemt— tikt nepatiesi apvainotam; tikt no tā atbrīvotam- patīkamas un priecīgas dienas

  • Šokolāde

    jūsmot par mazvērtīgo; to ēst- pazaudēt naudu

  • Solārijs

    viņa nemīl pamācības, tāpēc jums bieži nākas dzirdēt: «Liecies mierā», «Es pati zinu, ko darīt», «Vācies».

  • Solījums

    to dot- rūpes kolēģu labā; to neturēt un dzirdēt par to pārmetumus - sirdsapziņas mokas par neglītu darījumu; to pieprasīt- izpildot uzdevumu, būt atkarīgam no cita cilvēka, bet to nav iespējams novērst, sievietei - pamatota greizsirdības scēna

  • Soļot

    sk. Iet

  • Sols

    uz tā sēdēt un necelties augšā- zīme, ka esi pārāk kūtrs un tāpēc netiec dzīvē uz augšu; uz tā sēž citi- jums ir nepieciešama atpūta.

  • Soma

    ar steigu un mīlestību ķerties pie kāda darba.

  • Šoseja

    pa to iet— tikt dzīve uz priekšu; pa to braukt- saņemt daudz naudas; to redzēt bezgalīgu- būt tālu no mērķa

  • Spainis

    pilns- veiksme, turība; tukšs- izšķiest mantu, neveiksmes; ar to iet uz aku - dabūt labi atalgotu darbu

  • Spalva

    ar to rakstīt- labas ziņas

  • Spalvas

    melnas- bēdas; baltas- tikt vaļā no aizdomām; raibas— apstākļu maiņa; tās plucināt- peļņa; tās lido- nepatikšanas vieglprātīgas sievietes dēļ; pie cepures- zīme, ka baudi piekrišanu pie dāmām; sk. arī Mati, ķermeņa.

  • Spalvas (ķermeņa)

    uz meles, smaganām - nelaime, slimība; uz rokas virsas- apcietinājums; uz delnas- bezdarbs; uz krūtīm - veselība; uz kājām- neizdevīgs ceļojums.

  • Spārdīties

    nepatikšanas

  • Spāres

    lido- sīkas nepatikšanas

  • Spāres (jumta)

    nemiers, rūpes

  • Sparģeļi

    labvēlīgi apstākļi un paklausīgi bērni; daudz— peļņa; tos ēst- kavēkļi un šķēršļi, arī laba veselība.

  • Spārni pašam

    liela laime

  • Speķis

    liels- nabadzība; žāvēts- cietsirdība; sālīts- laba ēstgriba; vecs- slimība; sapelējis- trūkums; to griezt- veselība; to sālīt— līdzekļu samazināšanās; to cept- iemīlēties; to ceptu ēst- laba veiksme un ātra peļņa, arī slimība; to vārītu ēst— lēnāka peļņa un veiksme; to jēlu ēst- bēdas un nepatikšanas.

  • Spēlēt

    mūzikas instrumentu- sēras; kārtis- ķildas; kārtis un uzvarēt- iegūt ienaidniekus; kārtis un zaudēt— izsmiekls; loterijā— zaudējums.

  • Spiegs

    slepens nelabvēlis.

  • Spieķis

    brīdinājums mazāk domāt par pretējo dzimumu

  • Spīķeris

    sk. Noliktava

  • Spilvendrāna

    to uzvilkt spilvenam - negūt panākumus sava laiskuma dēļ; to mazgāt- nepieciešams vairāk uzmanības veltīt ģimenei, ķerties pie lietas, kuru paveikt nepietiks spēka; sniegbalta- nenāksies nožēlot mīlas sakaru.

  • Spilvens

    uz tā gulēt - omulīga dzīve

  • Spirts

    to dzert- nepatikšanas, arī slimība

  • Spļaut

    asinis- sirdssāpes; pašam- labāk paklusēt; redzēt citu spļaujam- izjust reibumu; saņemt spļāvienu- kauns, apsmiekls, arī slimība

  • Spogulis

    prieks un veselība, kāzas, arī viltīgi draugi vai kāds saslims; sasists- lielas nepatikšanas; tajā sevi svešu redzēt - lielas pārmaiņas, arī ārlaulības bērns; tajā skatīties- dzīvesvietas maiņa, slimība, arī tikt skaidrībā par savām jūtām; tajā visā augumā spoguļoties- slimība; tajā savu seju redzēt - ziņas no tālienes, slimība, ari nelabvēlīgi apstākļi, laba zīme tiem, kas domā precēties; to sasist— šķiršanās, cerību izzušana; to tīrīt- nožēlot padarīto; to dāvanā saņemt- padarīt sevi smieklīgu iedomības pēc; to atdāvināt- aizrādīt draugiem uz viņu kļūdām; to pie sienas piekārt- jābūt paškritiskam.

  • Spoki

    nepatīkamas ziņas, ari slimība vai bēdas.

  • Sprādze

    to piešūt- zaudējumi, kas radīsies nekārtības dēļ; to attaisīt- tikt galā ar savu neuzticēšanos; nospodrināta pie kareivja jostas - vēlme darboties pat¬stāvīgi; to spodrināt- būt atkarīgam no citiem cilvēkiem; saņemt ar to sitienu- saņemt nepelnītu apvainojumu

  • Sprādziens

    slikta ziņa

  • Sprauga

    mājas sienā vai grīdā - nesaticība, ķildas ar mājiniekiem

  • Spraužamadata

    strīdi un nesaskaņas ģimenē; salauzta vai sarūsējusi — zaudēt cieņu vieglprātīgas uzvešanās dēļ.

  • Spriedums

    tā pasludināšana - nepatikšanas, arī mudinājums izvairīties no negodīgas rīcības

  • Sprigulis

    laba zīme, sirsnība no apkārtējo puses

  • Sprogas

    matu- priecīgas ziņas

  • Sprogot matus

    prieks un jautrība

  • Sprosts

    ar putniem — iegūt augsti stāvošu cilvēku lab¬vēlību, arī satikt domubiedrus; tukšs- vientulība, arī tikt vaļā no rūpēm; ar dzīvniekiem - nepatikšanas; tajā būt iesprostotam- materiāli zaudējumi.

  • Sprūds

    kādam mutē- liels prieks un laime; pašam mutē- konflikts ģimenē; tikt no tā vaļā-daudz darba un pienākumu

  • Sprungulis

    neliels savārgums

  • Spuldze

    degoša- mācīties ko jaunu un mainīt savu sprie¬dumu; ar raustīgu gaismu - cerības nepiepildīsies; izdziestoša- padoms beigt kādas draudzīgas attiecības; to spodrināt- zaudējumiem sekos peļņa un panākumi.

  • Stabs

    apgāzies- slimība, arī satricinājumi ģimenē; to rakt- smags darbs

  • Stabule

    to dzirdēt pūšam -vilties cerībās; to pūst— bēdas, mīlestības sēras.

  • Stacija (dzelzceļa)

    tāls ceļš neatliekamu jautājumu risināšanai, arī rūpes, grūtības, pieviltas cerības, negaidīts apmeklējums, ari kāda steiga, ari padoms apvaldīt savu indīgo attieksmi pret apkārtējiem; tajā būt- ceļojums vai darījumu ceļojums, ari veiksme; draugu pavadīt- satikt senu paziņu

  • Stādīt

    priecīga dzīve

  • Staipīties

    pēkšņa neveiksme

  • Staļļa puisis

    tikt apkrāptam

  • Stallis

    to būvēt- turība; tajā glītā atrasties— veselība; tajā neglītā atrasties- trūkums, bēdas; tukšs- zaudējumi; ar zirgiem -laba saimniecība

  • Stangas

    redzēt vai ar tām strādāt- grūts darbs

  • Stārķis

    laba ziņa, uzticama mīlestība, laimīga un svētīga laulība, ari dāvana;vij ligzdu uz mājas jumta -satikt cilvēku, kas sniegs pilnīgu laimi; aizlido— savas muļķības dēļ palaist garām iespēju nodibināt ģimeni; viens- laulības šķiršana; lido- vēstule; divi—īsta mīlestība, ari kāzas; divi ligzdā- ģimenes pieaugums; stārķu bars- iegūt ienaidniekus, tikties ar laupītājiem; to redzēt ziemā - vētra; to redzēt vasarā - sausums.

  • Steigties

    un netikt uz priekšu - sarežģījumi un šķēršļi; un sasniegt mērķi— laba zīme

  • Steķi

    pūles

  • Stelles

    ceļojums, pārmaiņas dzīvē; ar uzvilktiem audiem - ilgs mūžs; ar griešanai gatavu audumu—īsss mūžs; tajās sēdēt un aust- visu lietu un darīšanu atrisinājums; to piederumi- rūpes un sarežģījumi darījumos

  • Stepe

    zaļa, ziedoša- negaidīts prieks; kaila— vientulības skumjas, rūpes, ari zaudējumi; tajā apmaldīties— bēdas un ciešanas

  • Stieple

    to tīt- tikt vaļā no nepatikšanām; tai uzskriet- nodoties nepamatotām bažām; to atrast- nepatikšanas; tajā palikt karājoties- briesmas nākotnē; to vilkt- ieilgusi tiesāšanās; uz tās dejot- lielas grūtības

  • Stiga

    to redzēt vai pa to iet- atbrīvoties no nepatikšanām

  • Stīga

    to instrumentam likt - mierināt cilvēkus viņu bēdās.

  • Stikls

    raibs vai krāsains- jauns draugs; tā lauskas- laba zīme, veiksme; caur to skatīties- dažādas spekulācijas nenesīs laimi

  • Stīpa

    mucas - jābūt draudzīgam pret kādu korpulentu viru, tad viņš sniegs atbalstu; ripojoša- neesiet lētticīgs

  • Stipram būt

    laba zīme

  • Stirna

    prieks un laime, labklājība, labas cerības, ari laimīgas kāzas; spirgta - laba veselība; jauna- saņemt kādu ziņu; veca- ilgs mūžs; akla— nelaime; ar ragiem — strīds; bez ragiem- tikt vaļā no raizēm; to šaut- nodarīt kādam pārestību; to nošaut- liels zaudējums, ari zaudēt mīļāko; tā lec- tikties ar patīkamiem cilvēkiem

  • Stops (bultu)

    nemiers

  • Stostīties

    izšķirties kādā jautājumā tikai pēc kārtīgas pārdomāšanas, ari šķēršļi un kavēkļi; no pārbīļa- negaidīta ziņa, kas pārvērtīs jūsu dzīvi; no uztraukuma - sevi nenovērtēt.

  • Strādāt

    pašam- panākumi darbā; redzēt citu strādājam- muļķīgi nodomi

  • Strādnieks

    kaimiņi jūs apmelo

  • Straume

    ilgstoša, laimīga laulība

  • Strauts

    skaidrs un straujš - laime visās lietās, stipra mīlestība; duļķains un lēns- ķildas un strīdi. no tā dzert- svinības; tur mazgāties- auksts ūdens nepieciešams veselībai

  • Strazds

    pamudinājums uz vieglprātīgu rīcību, kuras sekas būs ļoti nepatīkamas; ligzdā-uzticīgs līgavainis; barā- nemiers

  • Streiks

    tajā ņemt dalību - personīgi atbildēt par kādas lietas iznākumu; to izklīdināt- strādāt ar lielu kolektīvu; to organizēt— saruna, kura izraisīs pretrunīgas jūtas; būt par tā nejaušu liecinieku - neapmierinātība ar kaut ko.

  • Streipuļot

    izdarīt nepatīkamu kļūdu.

  • Strīdēties

    uzmanīt savu naudu, arī nepatikšanas; redzēt citus strīdamies- piesargāties no iesaistīšanās kādā ģimenes strīdā

  • Striķis

    nepatīkams piedzīvojums

  • Strūklaka

    atrast dzīvē lietas, kas sagādās prieku, ari satikt sevišķi izturīgu un pacietīgu partneri

  • Strutas

    nesāpošā augonī - brīdinājums, ka esat pārāk vieglprātīgs; sāpīgā augonī- visas problēmas tiks laikā atrisinātas; pašam izspiest— pieņemt atbildīgu lēmumu; iztīra slimnīcā- nespēt ietekmēt lietas atrisinājumu.

  • Students

    to redzēt— prieks un izpriecas; par to būt- apmierinātība.

  • Stūris

    piesargāties no traumas

  • Sudmalas

    sk. Dzirnavas

  • Sudraba nauda

    prieks un peļņa, labi laiki; nauda, sīka- nepatikšanas un bēdas; trauki- bagātība un droša dzīve; gredzens— prieks un labklājība, arī neizdevīgas laulības un nelaimīga ģimenes dzīve. zobi- bagātiem - izdevumi, nabagiem - peļņa, bezdarb¬niekiem - darbs.

  • Sudrabs

    prieks un peļņa, arī nākt kontaktā ar kādu sliktu cilvēku; to pazaudēt- pazaudēt laimi; to kausēt- zaudējumi; to rakt- teicami panākumi

  • Šujmašīna

    kādam uzdotais darbs tiks paveikts ātri un labi.

  • Suka

    ar to drēbes tīrīt — piepildīsies vēlēšanās, arī piedzīvot cietsirdību; kleitu tīrīt- skumjas, dažiem - nauda; apavus tīrīt- dabūt labu darbu.

  • Sūklis

    būt neapmierinātam ar sabiedrisko stāvokli; arto mazgāties- izdosies izlabot lielu kļūdu; arto stipri berzties- izdarīt ko tādu, ko nāksies nožēlot; to kādam pasniegt - uzklausīt avantūrisku piedāvājumu, kas var novest pie kraha

  • Sūknis

    kāda lieta sagādās daudz pārdomu

  • Sula

    to sagatavot - labas idejas, arī nepieciešama pacie¬tība un koncentrēšanās finanšu lietās; to svaigi spiestu dzert- sekmes visās lietās

  • Sulainis

    saglabāt stingru stāju, lai neiegūtu citu nicinājumu

  • Sumpurnis

    slimība, nepatikšanas

  • Sūnas

    daudz naudas; pa tām staigāt- viegli tikt galā ar visām grūtībām

  • Šūnas

    ar medu- peļņa; tukšas- zemniekiem - slikts gads, pārējiem - trūcīga iztik¬šana.

  • Suns

    uzticīgs draugs, iepazīties ar labu cilvēku, ari laimests, dažiem - slimība vai kāds miršanas gadījums; liels un labsirdīgs — satikt kādu pieklājīgu cilvēku vai iemantot draugu ar augstu stāvokli; balts un mierīgs - patīkama iepazīšanās, lieli panākumi mīlestībā, uzticīgs draugs; dzeltens- uzticīgs draugs vai līgavainis; sarkans- izjuks kāds nodoms, tikties ar viltīgu, ļaunu draugu vai ienaidnieku; raibs- nikns ienaidnieks; melns- kādi nepatīkami jaunumi, neizdosies nodoms, arī slikts draugs vai slepens ienaidnieks; pinkains- bagātība; mazs- prieki, dažiem - nesaskaņas un ķildas; retas šķirnes- vieglprātīgs pielūdzējs; draudzīgs- panākumi, arī uzticīgs draugs; skaists un mīlīgs- labs draugs vai bagāts precinieks; netīrs un novājējis- neveiksmes vai slimības; nikns — neveiksmes, kāds slikts draugs vai viltīgs ienaidnieks, arī darīšanas tiesā; traks- briesmas un bēdas; piesiets- kāds tuvinieks piedzīvos lielu nelaimi; beigts— kaut kas zudīs; rej- sliktas ziņas, nepatikšanas; gaudo- bēdas, nabadzība, rūpes, tenkas; to pirkt- nodrošināt sev labu stāvokli; to glaudīt- laime, saticība, arī" izlīgt ar kādu ienaidnieku, dažiem - kļūdīties;to kaitināt- zaudēt drauga mīlestību; to pārmācīt- gūt uzvaru; baltu pielabināt- laime un sirdsmiers; pieglaužas- kāds viltīgs cilvēks; arto rotaļāties- prieks, arī kāda patīkama saruna; to noslīcināt- zaudēt uzticīgu draugu; uzbrūk- nākt sakaros ar ļaunu cilvēku, dažiem - draugs aizsargās; no tā baidīties- kāds draud uzbrukt; to žņaugt- draugu tiesā iesūdzēt; to nosist - atsvabināties no briesmām un uzvarēt kādu ienaidnieku; to redzēt iekožam - ķilda, pārestība, apvainojums, kāds mēģina atriebties, arī slimība, dažiem - saņemt bildinājumu; iekož- neveiksmes dzīvē, nelaime, ķildas, arī grūta slimība; iekož un tiek nosists - nelaime aizies garām un viss labi beigsies; bars- labvēlīgi noskaņoti cilvēki; plūcas— nepatikšanas, ķildas, arī nepatikšanas un raizes sirdslietās; buldogs- iegūt labsirdīgu un uzticamu draugu, arī neļaut iebaidīties; dogs- pārvarēt dzīves grūtības; klēpja sunītis {arī balts) - grūtā brīdī saņemt palīdzību no draugiem; medību suns- panākumi darbā un labvēlīgi apstākļi darī¬šanu kārtošanai; mopsis- katra lieta, pirms to sāk, vispirms labi jāpārdomā, arī dažādas rūpes; pūdelis, balts-prieks, uzticams draugs; pūdelis, melns- nepatikšanas; špics- uzticīgs draugs.

  • Suņu būda

    ar suni- saskaņa ģimenē; tukša- uz kādu laiku nāksies pamest mājas.

  • Šūpoles

    tu neesi radīts mierīgai dzīvei

  • Šūpoties

    slimība

  • Šūpulis

    neprecētiem - kāzas, precētiem - bērni; to šūpot- nestabilitāte; tajā gulēt- būt ļoti naivam

  • Šūpuļtīkls

    tukšs- izpriecu trūkums; tajā gulēt- nevēlēšanās saistīties ar nopietniem cilvēkiem un viņu problēmām; to saplēst- tikt patīkami pārsteigtam; no tā izkrist- ciest savas nolaidības pēc; neparasti liels- nespēsiet iegūt to, pēc kā ļoti alkstat.

  • Šūt

    pašam- klusēt par savu mīlestību; redzēt citu šujam- priecīgs pārsteigums

  • Šuvēja

    sk. Drēbnieks

  • Svari

    labklājības zīme; tos lietot- iespēja ar gudru rīcību labi nopelnīt, an liecība, ka esi pārāk pieticīgs

  • Svārki

    sk. Žakete

  • Svaru bumba

    to pārvietot- neparedzami šķēršļi; to izmantot kā svaru mēru- neiegūt vēlamo rezultātu, ja tiks iesaistīti svešinieki; to pacelt- paveikt sarežģītu uzdevumu; ar to ilgstoši vingrināties - satikt savu nākamo laulāto draugu vai draudzeni

  • Svece

    spilgti degoša - prieks un veselība, panākumi bezcerīgā lietā, satikt uzticīgu draugu, an kaislīga mīlestība; piloša - asaras; tumši degoša - smaga slimība; ar raustīgu liesmu- mocīties neziņā; neaizdegta- nelaimes gadījums, skumjas; vaska- ielūgums uz bērēm; izdzēsta- nelaime, arī mīlestības izdzišana; to aizdegt- negaidīts pakalpojums, ātra izveseļošanās, ilgs mūžs, iemantot labus draugus, an iemīlēties; to nest - nāve; redzēt nodziestam - bēres; to nopūst- cerības nepiepildīsies, izjuks mīlestība, rūgti notikumi, sēru ziņa.

  • Svečturis

    bez svecēm vai ar izdzisušām svecēm— pamest mājas; ar degošām svecēm- svinības mājās

  • Sveicināt

    paziņas - laba zīme; svešus- nepatikšanas, neuzticība; tikt sveicinātam no paziņas- iegūt cieņu; tikt sveicinātam no svešinieka- nepatikšanas

  • Sveķi

    ar gudrību tikt uz priekšu

  • Svešinieki

    ar tiem sarunāties - justies ļoti vientuļam; nonākt to vidū - mainīt darbu.

  • Svētais Pēteris

    to redzēt- prieks un peļņa

  • Svētbilde

    viņa vēlas saglabāt ar jums draudzīgas attiecības, vienlaikus ļaujot saprast, ka iespējams ari kas vairāk

  • Sviedri

    slimība, arī viegli panākumi.

  • Sviests

    trūkums nebūs jācieš, taču nebūs arī bagātības; to ēst- ķildas, nesaticība; to kult- paša izraisītas nepatikšanas; kūstošs- izšķērdēt visu peļņu; to pārdot- niecīga peļņa

  • Svilpe

    to dzirdēt- piesargāties no piemuļķošanas

  • Svilpis

    to redzēt aiz loga - saņemt labas ziņas; kokā to bars- daudz patīkamu lietu; ielido mājā— laba veselība; beigts- slimība

  • Svilpot

    izdarīt nepieklājību

  • Svilpt un nevarēt pasvilpt

    nepatikšanas

  • Svinēt

    bēdas.

  • Svins

    to kausēt vai liet- laimīga laulība; to redzēt- tikt nepatiesi apmelotam. no tā lodes- labas ziņas; no tā zobi- negods un kauns.

  • Svītra

    to novilkt- novērsties no cilvēka, kas nav pelnījis cieņu.