Konkursi

Ģimene & Attiecības

Skaistums & Veselība

Mana Nauda

Stils & Mode

Forums

Mana Māja

Darbs & Karjera

Sapņu Tulks

Izklaide & Svētki

Mistērijas

Horoskopi

Ekspertu padomi

Olvita, nagu kopšanas speciāliste

Visi eksperti

Horoskopi

Jautājums

Kādam aromātam Tu labprāt dotu priekšroku pavasarī?

Sapņu Tulks

Pēc alfabēta:

Pēc atslēgvārda:
  • Sabīties

    pašam — briesmas, kuras var novērst; citu sabiedēt- jūs esat cietsirdīgs.

  • Sabraukt

    pašam būt sabrauktam - tikt pasargātam no briesmām; kādu sabraukt- jābūt vērīgākam pret apkārtējiem.

  • Sacensības

    savaldīt savu temperamentu;tajās piedalīties- iet līdz galam, aizstāvot savus principus; tajās būt par līdzjutēju- nest atbildību par nodarīto

  • Sadedzināt

    kaut ko- pazaudēt kādu mīļu dzīvnieku; vēstules- pārtrūcis mīlas sakars; vekseļus- dzēst parādus; sk. arī Apdedzināt

  • Sadedzināties

    vai tikt sadedzinātam - bagātiem -zaudējumi, nabadzīgiem - peļņa; neprecētiem - laulība, precētiem - ķildas; māksliniekiem - slava; jaunekļiem -kaislība; slimiem-veselība

  • Saderēt

    sk. Derības

  • Saderināties

    apzināties uzņemto atbildību

  • Sadumpoties

    nemierīga dzīve

  • Sadurstītam tikt

    lielas nepatikšanas, sirdssāpes.

  • Sādža

    to redzēt vai tajā dzīvot- ķildas

  • Saeima

    tajā būt- ienesīgs amats

  • Safīrs

    būt nepiesardzīgam, arī laimests.

  • Safjāns

    apģērbs no tā- dzīvot pārticībā

  • Safrāns

    to redzēt- kļūt augstprātīgam; ēst- sēras

  • Sagūstītam būt

    tikt turētam aizdomās, ari dzīvot trūkumā

  • Šahs

    jauni plāni; to spēlēt- laba veselība, arī ziņa, ka tikai ar smagu darbu izdosies ko sasniegt; redzēt citus to spēlējam - būt par kāda ievērojama notikuma aculiecinieku

  • Šahta

    tajā iebraukt vai nokāpt- grūtas dienas

  • Saīgušam būt

    nesaņemt paredzēto dāvanu

  • Saime

    nepatikšanas

  • Saimnieks vai saimniece

    par to būt- dabūt labu darbu; i to redzēt- nepatīkamas ziņas, ķildas; draudzīgi- laba veiksme; dusmīgi- greizsirdības lēkme; pie tiem saderēt- dzīvesvietas maiņa

  • Saindētam tikt

    precētiem - piekrāpšana no laulātā drauga; neprecētiem - mīļotā cilvēka nodevība

  • Saindēties

    slimība, draugu zaudēšana, nepatikšanas

  • Sainis

    mazs- nabadzība; to nest- grūta dzīve; to nolikt vai pazaudēt- atbrīvoties no ciešanām; to sasiet- mainīt darbu

  • Sakas

    ceļojums

  • Saknes

    resnas un stipras - saticība ģimenē; tās izrakt vai atrakt- cenšanās panākt kādu šķiršanos; uz tās paklupt - paša izdarītā netaisnība pašam vēlāk atriebsies

  • Sakropļots cilvēks

    prieks, panākumi, mantojums, bagātība, arī slimība; par to būt- pēc bēdām piedzīvot priekus, arī stipra veselība

  • Saksofons

    to dzirdēt - sapņot par romantisku piedzī¬vojumu; to spēlēt- darīt visu iespējamo, lai iegūtu pretējā dzimuma uzmanību; dzirdēt to izdodam asas, nepatīkamas skaņas - jūsu uzvedība izraisīs līdzcilvēku nepatiku, tomēr to izdosies mazināt ar veiksmīgu joku

  • Sakumi( dakšas)

    grūts darbs, saistīts ar ķildām un nepatikšanām

  • Sala

    tālumā- brīdinājums nepārvērtēt savus spēkus; tuvu- droši panākumi; vētrā un viļņos- vētrains mūžs, arī bieža dzīvesvietas maiņa; zaļa- tuva laime; kaila- zūdoša laime; apdzīvota- kluss prieks; uz tās atrasties vairākiem- patīkams ceļojums, pārmaiņas personiskajā dzīvē; uz tās atrasties vienam - drauga zaudējums.

  • Salakas

    jaunas cerības, dažiem - nemiers; lielas- cerības uz mantojumu; ēst— piedzīvot grūtības.

  • Salāti

    jaunatne mīl jūsu māju; tos ēst- nelieli zaudējumi; tos sēt- pūles un nepatikšanas

  • Salauzt kaut ko

    mēģinājums ar nesaprātīgu rīcību kaut ko panākt.

  • Saldējums

    kūstošs- negaidītas bēdas un sarūgtinājums; to ēst- panākumi, ko jaunu iesākot

  • Saldumi

    izvairīties no nepatikšanām, ātri iemīlēties, dažiem - tikt piemānītam no kāda viltīga cilvēka; tos ēst- iemīlēšanās un īsta draudzība, arī skūpstīties, arī glaimi; tos dāvināt- iegūt pretmīlestību

  • Saliekamā gulta

    neizdosies kārtīgi atpūsties; tajā gulēt vai uz tās sēdēt- izjust vēlēšanos pēc atvaļinājuma; to salikt vai izstiept- darīt bezjēdzīgu darbu; salūzusi- apkārtējo pārmērīga rosīšanās

  • Salīt

    aukstā lietu- prieks un veselība; siltā lietū- prieks un veselība.

  • Sālīt

    sk. Gaļa, Šķiņķis, Speķis, Zivis u. tml

  • Šalle

    laime mīlestībā un kāzas, ari ceļojums vai saruna; to adīt- labklājība; to aplikt- mīlestība; to pazaudēt- nemiers, bēdas, ari skumjas

  • Salmi

    tos redzēt- kavēkli, nepatikšanas; tos tukšus kult- pārspēt kavēkļus, arī kaislība; tos aizskart- cīnīties pret ļaužu muļķību; tajos gulēt- nabadzība; kūļos- stipras ģimenes saites; izklāti- nemiers, ķildas, nekārtības.

  • Salmu cepure

    patīkama nākotne

  • Salmu jumts

    sarežģīta mājas dzīve

  • Salmu maiss

    uz tā gulēt- viduvēja dzīve.

  • Salna

    to redzēt salnu laikā- sapnim nav nozīmes; to redzēt pārējā laikā- izjuks plāni, neveiksmes darbā, kavēkļi ceļojumā, arī negodīgi darījuma partneri

  • Sāls

    ilgstoši strīdi un kašķēšanās; to ēst - grūti laiki; to izbērt- nepatikšanas; to berzt- bēdas

  • Salt

    aukstā laikā- sapnim nav nozīmes; siltā laikā- slimība

  • Šampanietis

    to dzert- prieks un jautrība, attiecību kvēle nezudīs arī laulībā

  • Šampinjoni

    nedarīt kaut ko vienīgi slavas dēļ; tos ēst sk. Sēnes

  • Samts

    bagātība, patīkama satikšanās, an ceļojums; gaišs- prieks; sarkans- mīlestības sāpes; zils vai zaļš- necerēta laime, uzticīga mīlestība; melns- skumjas, sēras, arī slimība; no tā šūtas drēbes valkāt- gods, bagātība

  • Sanāksme

    tajā piedalīties- nemierīgi notikumi; tajā runāt- nepatikšanas

  • Sāncensis

    akli neuzticēties mīlestības zvērestiem

  • Sāpes

    garīgas- pieredzēt prieku; rokās- bezdarbs; kājās- kavēkļi; galvā- grūtības biznesā; likt sajust citam- kādam atriebties; bieži vien sapnim nav nozīmes, jo miegā turpina mocīt jau nomodā izjustās sāpes

  • Saplēst vai sasist kaut ko

    censties kaut ko iegūt ar neapdomīgu rīcību

  • Sapnis

    to atstāsta kāds cits - pie jums vērsīsies kāds radinieks ar lūgumu; murgam līdzīgs- sarežģītas lietas veiksmīgs atrisinājums; priecīgs- piedzīvot vilšanos

  • Sapņot

    redzēt sevi sapņojam -vilšanās, arī būt divkosim

  • Sapņu grāmata

    to lasīt- atklāt noslēpumu

  • Sardīnes

    nožēla; tās ēst- sēru vēsts

  • Sardze

    tajā stāvēt- veikt smagu darbu

  • Sardzes mājiņa

    to redzēt- darīt kaut ko nelikumīgu, kas izraisa bailes tikt atmaskotam; stāvēt pie tās sardzē - pārāk daudz strādāt, tas var radīt veselības problēmas; policijas posteņa - tas, ko jūs tik veiksmīgi slēpjat, nāks gaismā;policijas posteņa, tukša - izdosies tikt sveikā; policijas posteņa, ar policistiem - no tiesas neizbēgt

  • Sargs

    to redzēt- būt piesardzīgam; par to būt- nepatikšanas, arī pārāk daudz un saspringti strādāt, kas var izraisīt veselības traucējumus; būt par to pie dzelzceļa pārbrauktuves — šaubīties par jauno darba piedāvājumu

  • Sari

    nepatīkama satikšanās vai darbs

  • Sarkankrūtītis

    saņemt jauku dāvanu

  • Šarlaks

    ar to slimot- mājas ķildas

  • Šarlaksarkanas drēbes

    slimība, ievainojums

  • Sarma vasaras laikā

    saņemt negaidītu dāvanu; klāj koku zarus- nokļūt ļoti skandalozā situācijā; birst no koku zariem - iziet sveikā no kļūmīgas situ¬ācijas; skatīties caur nosarmojušu logu- atklāt uzticamu draugu.

  • Sārms

    grūts darbs

  • Sārņi

    iemācīties atšķirt nevērtīgo no vērtīgā, arī. slimība, trūkums

  • Sārts

    prieks; tajā apdedzināties- karsti iemīlēties

  • Sarunas

    uzmanīties, slēdzot kādu darījumu.

  • Sasaldēšanās

    kaut ko darīt pret savu gribu

  • Saslaukas

    vienmēr laba zīme; pa tām rakāties vai staigāt- liela laime

  • Sastatnes

    augstas- lieli panākumi; no tām nokrist- nokļūt krāpnieku varā

  • Sātans

    nepatikšanas

  • Satiksmes sastrēgums

    dodoties uz darbu - neparasts piedzīvojums; avārijas dēļ- tikties ar enerģijas pārpilnu jautru cilvēku; censties tikt pāri ceļam un nevarēt sastrēguma dēļ — mobilizēt visus spēkus, lai panāktu iecerēto; būt par tā iemeslu— sievietei - kvēls, bagāts pielūdzējs, vīrietim - sevišķa atzinība no sievietēm

  • Saukt

    pašam kādu- iegūt ienaidniekus

  • Saule

    skaidra un mirdzoša, laikā lecoša un rietoša -svētība visās lietās, zagļiem un blēžiem - slikta zīme; vakaros uzlecoša - smagiem slimniekiem - veselība; trimdiniekiem — atgriešanās dzimtenē, pārējiem — neveiksmes; asiņaina- bēdas, nemieri, slimības un briesmas; ar plankumiem - nemierīga dzīve; pa zemi staigājoša- ugunsgrēks; deformēta- slikta zīme; aptumšota -bēdas un ciešanas; tajā atrasties- labs amats; ūdenī- vilšanās mīlestībā; tās vairākas- gods un prieks.

  • Saule un Mēness debesīs

    ķildas, nemiers, karš

  • Saules pulkstenis

    veltīga cenšanās pēc laimes

  • Saulespuķes

    mīlestība bez pretmīlas, art iekšējs nemiers.

  • Saulessargs

    iegūt labvēli vai palīgu; to uzlikt- rūpes beigsies; to pazaudēt— zaudēt labvēli

  • Saullēkts

    labas pārmaiņas dzīvē

  • Saulriets

    prieks par mierīgām vecumdienām

  • Saulstari

    kāds atzīsies mīlestībā

  • Sausiņi

    mīlestība, un ilgs mūžs; garšīgi— prieks laulībā; sapelējuši- vilties cerībās; tos ēst— vāja veselība, arī slimība.

  • Šausmas

    sēras

  • Sausserdis

    tā ogas ēst- panākumi lietās, ari laimīga laulība.

  • Sausums

    briesmas no nespējas pretoties kādam netikumam; liels- trūkums un posts.

  • Šaut

    redzēt šaujam - briesmas un nepatikšanas, nepatīkamas ziņas un strīdi

  • Šautene

    uzaicinājums medībās

  • Sazvērestība

    tajā iesaistīties - nenosvērtais raksturs sagādās daudz nepatikšanu

  • Sēdeklis

    ērts, glīts- patīkama dzīve; neērts- trūcīga dzīve

  • Sēdēt

    brīdinājums ierobežot savu patmīlību

  • Sega

    jauna - labs darbs, pārticība; veca, saplīsusi- grūta dzīve.

  • Seģene

    sk. Sega

  • Segli

    jauns pasākums; tajos sēdēt- peļņa, sekmes darbā; no tiem tikt izmestam - negaidīta nelaime, arī laime kāršu spēlē.

  • Seja

    sava- rūpēties par nākotni; sārta- veselība un spēks; glīta- panākumi darīšanās, gaiša un laimīga dzīve; ļoti bāla- grūta slimība, skumjas; neglīta, kroplīga— bēdas, raizes; smaidoša, skaista— prieks un laime laulībā; savu ūdenī redzēt— ilgs mūžs, ari iemīlēties; savu stiklā redzēt— nonākt strupceļā; savu spogulī redzēt— slimība; to mazgāt- kaut ko nožēlot, ari panākumi, atsvabināties no nepatikšanām, ari ilgs mūžs; to krāsot- vīriešiem - izsmiekls un nicināšana, sievietēm - cieņa un panākumi; to aizklāt- bēdas.

  • Sēklas

    tās redzēt- jauni plāni; tās zemē kaisīt— neprecētiem - precības, laulātiem - bērni, pārējiem - darbs un grūtības; redzēt putnus tās apēdam — zaudējumi; uzdīgušas- saņemt kādu piemiņas lietu

  • Sekste

    gaiļa- gods un cieņa; vistas- būt pļāpīgam

  • Selerijas

    ēst— prieks un uzticība, saņemt mantojumu, ari bezgalīga mīlestība, dažiem - gadīsies kāda mīlas dēka; sapuvušas- bēdīgi notikumi ģimenē.

  • Sēnes

    nepatīkamas ziņas, nepatikšanas, vilšanās, rūpes, asaras, ari bēres rados, dažiem - prieks vai nauda; mazas- mazas nepatikšanas; lielas, vecas un tārpainas- strīds, grūta slimība, ari kāda ļoti veca cilvēka nāve; indīgas— kāds laimīgs notikums; meklēt un lasīt— dzirdēt tenkas, piedzīvot nepatikšanas, naids, vientulība, nelaime, nabadzība, nāves gadījums rados vai paziņās, ari nāve nelaimes gadījumā vai asaras, arī prieks un nauda vai laba veselība;vākt- grūta slimība, arī laba veselība; sālīt - nepatikšanas, arī rūpēties par ziemas pārtiku, dažiem - trūkums mājsaimniecībā; kapāt {.smalcināt) - postīt dzīvi; cept- labklājība; ēst- laimīga dzīve, liela kaisle, labklājība, ari ilgs mūžs, ari nākt ļaužu valodās, pazemojums, nepatikšanas, raizes mīlestībā, arī slimība; gailenes ēst- slimība.

  • Sēras just

    nonākt ļoti jautrā sabiedrībā.

  • Sērdienis

    sk. Bārenis

  • Sērga

    slikti apstākļi, trūkums, nelaime

  • Sērkociņi

    saņemt jaukus solījumus, kuri netiks pildīti, ari manta; tos aizdegt- piedzīvot pārsteigumu

  • Sērmūkslis

    ziedošs- prieks, laba līgava; ar ogām- turība, ari laba sieva

  • Sērs

    to redzēt vai saost- tuvākā nākotne būs bez raizēm

  • Servīze

    kāzas

  • Sesks

    to redzēt- darīšanas ar sīkiem zagļiem; slazdā- zaglis būs cietumā; to noķert- noķert zagli; to nosist— atbrīvoties no slikta cilvēka, pārvarēt grūtības un šķēršļus; tam ādu novilkt- peļņa.

  • Sēta (žogs)

    vājiem un bailīgiem - drošība, pārējiem — šķēršļi un kavēkļi; augsta- nepārvarami šķēršļi; tai pārlēkt vai pārkāpt - pārvarēt visus šķēršļus un kavēkļus; to celt— pārāk liela apdomība, kas kavē; to noplēst- pārvarēt aizspriedumus; to krāsot- teikt labus vārdus tuviniekiem.

  • Sētuve

    pilna- labklājība, uzticama sieva; caura- slikti apstākļi, neuzticīga sieva

  • Siekalas

    pievaldīt mēli; izspļaut ar asinīm— sniegt palīdzību tuviniekiem; to daudz un nevar izspļaut- nonākt neveiklā situācijā; to daudz un tāpēc nevar strādāt dentists - nelabvēļu tenkas un apmelojumi.

  • Siena

    šķēršļi, kas pārvarami; kaļķa- ceļojums dos jaunas darba iespējas.

  • Siena šķūnis

    pilns- zemniekiem labs gads, pārējiem - labs darbs un ienākumi; tukšs- slikts gads, trūkums un virkne sīku nepatikšanu; ar svaigu sienu-veiksme darbā, klientu un partneru cieņa; tajā sienu kraut- smagi strādāt, lai nodrošinātu reputāciju; tajā gulēt- izturēties nepiesardzīgi, ko nāksies nožēlot

  • Sienas lampa

    to pirkt— rūpes, kas nedos gandarījumu; tā nokrīt no sienas — saņemt nepatīkamas ziņas no radiniekiem; meklēt tai vietu - nonākt situācijā, kad nepieciešams pieredzējuša cilvēka atbalsts; salūzusi- stipra ģimene, neraugoties uz pārpratumiem.

  • Sienāži

    brīdinājums neticēt tiem, kas runā sliktu par kādu, arī zaudējumi, arī jūs esat seksuāli saderīgs pāris... un tikai; lēkājoši- nepatikšanas ar uzticētu mantu; barā-būs jāatbild par kādu galvojumu, kas radīs zaudējumus; kož- ienaidnieku uzbrukums.

  • Siens

    to pļaut- saņemt labas ziņas, arī sabiedrības atziņa; tajā gulēt- apmierinātība, mīlestība; likt šķūnī- laime un bagātība; ielūgums uz viesībām; kaudzē- patīkama ziņa; iekrauts ratos- panākumi un veiksme

  • Siers

    svaigs - jauna mīlestība, bagātība, arī veselība, dažiem - viltība; ar smaku-vecs naids, ari slimība; to siet vai ēst— vilšanās un skumjas, tikt apmānītam no viltīgiem draugiem, ari pārmaiņas darbā, arī veiksme spēlē.

  • Siets

    to pirkt- nelaime laulībā; ar to sijāt- neveiksmes darbā; arto ūdeni smelt- neienesīga darbošanās

  • Sieva

    neparasti laipna- liela peļņa; jauna un skaista— labas pārmaiņas ģimenes dzīvē, veselība; veca un neglīta- nelaime, ķildas; ar sarkaniem matiem- vilšanās; ar bērnu- nepatikšanas; stāvoklī- laime un labklājība; to apkampt- miers mājās; tiek pielaulāta citam - zaudēt to; ar to mīlēties — veiksme un peļņa; arto mīlēties pret viņas gribu- zaudējumi

  • Sievasmāte

    nesaskaņas un strīdi.

  • Sieviete

    nepatikšanas, nemiers, tenkas, grūtības, arī slimība;jauna un glīta — prieks, jaunas cerības vai iespējas, laimīga mīlestība, izpriecas; vidēja vecuma- iespēja paplašināt savas zināšanas; veca un neglīta- bēdas, tenkas, strīds, skumjas, arī sēras; ar pilnīgām krūtīm - turība; ar nokarenām krūtīm- trūkums; bez krūtīm — tikt pie mīļākā vai mīļākās; kaila- tenkas, meli, arī slimība; smejas- sargāties no viltus draugiem; raud- laba zīme, aicinājums nebēdāties; baras vai lamājas - mudinājums piesargāties no piedzē¬rušiem cilvēkiem; melnā, garā kleitā -bēres; ar gariem matiem —veselība; ar melniem matiem- tenkas; brunete, ar gaiši zilām acīm un uzrautu degunu- cerības uz uzvaru; ar to satikties - nesaticība ģimenē; arto runāt— laika pārmaiņa, arī tenkas; arto strīdēties- izjuks plāni; arto dejot- viegla slimība; svešu skūpstīt- slimība, dažiem - nauda; barā glītas redzēt- peļņa; barā neglītas redzēt- nepatikšanas, ķildas.

  • Signāltaure

    to dzirdēt- brīdinājums par briesmām vai uztraukumiem; to meklēt- nodarboties ar lietām, kam nebūs rezultāta; to mēģināt pūst- vīrietim - pagātnei piedēvēt pārāk lielu nozīmi, sievietei - būt pārāk ziņkārīgai un piesardzīgai; to vecu vai salauztu atrast- jums pēkšņi ievajadzēsies ko tādu, kas sen pazaudēts vai izmests.

  • Sijas

    lielas un stipras- droša dzīve; ielūzušas— nelaime, trūkums, arī slimība.

  • Siksna

    to aplikt— veselība.

  • Sikspārnis

    bēdas, nelaime, kāda katastrofa vai tuvinieka nāve, bezmiegs, arī rūpes; ; balts— nāves vēstnesis; istabā— negaidīts ceļojums; to noķert- laime un gods.

  • Sildītājs

    to vajadzēt- justies neaizsargātam; to lietot- neatkāpties no nodomātā; to pirkt- jau iepriekš gatavot atkāpšanās ceļu; nedarbojas- vēlēšanās satikt kādu senu draugu.

  • Sile

    pilna- labklājība; tukša- trūkums; pie tās mājlopi- domāt ari par citiem, ne tikai par savām vajadzībām

  • Siļķes

    aicinājums dzīvot taupīgi; šķīvī— izvairīties no alkohola lietošanas; sālīt— zaudējumi; ēst- nabadzība, arī slimība

  • Sils

    sk. Mežs

  • Siltumnīca

    tikai daļēja plānu piepildīšanās

  • Siltums

    tajā atrasties- veselība

  • Simtkājis

    gļēvs nodevības vēstnesis; to samīt- tikt galā ar ienaidniekiem

  • Sinagoga

    peļņa, arī stipra cilvēka aizsardzība.

  • Sinepes

    piedzīvot nepatikšanas un dzirdēt tenkas; pagatavot- neaizmirst vecas lietas; ēst- velēšanās nepiepildīsies, zaudēt bagātību vai daļu no īpašuma, piedzīvot trūkumu, ari tuvas briesmas vai slimību; to sēklas ēst - piedzīvot ciešanas kādas nepārdomātas rīcības dēļ.

  • Sīpoli

    bēdas pārvērtīsies priekā, dzirdēt tenkas, arī slimība vai asaras, arī jaukas cerības un prieks, arī kāds pārsteigums; daudz- ļaunums un skaudība, arī rūgta dzīve; sapuvuši- izdarīt muļķības; tos tīrīt- gūt panākumus grūtā lietā; tos griezt- bēdas un asaras, ari dot pretsparu ienaidnie¬kiem, ari zaudēt draugu; tos cept— neliela peļņa; tos vārīt- bēdīgs stāvoklis, nonākt nabadzībā; tos ēst - bēdas, skumjas, asaras, arī nodarīt pāri kādam tuvam cilvēkam, ari veselība; pīnē- laba zīme.

  • Sirds

    pukstoša- liels uztraukums, nemiers, ari iemīlēties; asiņaina- ciešanas; sāpoša— nepatikšanas, zaudējums, ari bīstama slimība; to ēst- nokaitināt tuvu cilvēku; prieku just- kāzas; nožēlu just- šķiršanās; līdzjūtību just- piepildīsies vēlēšanās; sagriezta- šķiršanās; vesela- nest upuri; stipri sitas- jauna mīlestība; attēls dāvanā- kāds mēģinās iegūt labvēlību.

  • Sirmgalvis

    grūtības naudas lietās, ari rūpes; par to būt— jaunekļiem - bēdas; pārējiem - prieks.

  • Sirmi mati

    tos spogulī vērot- saņemt nepatīkamas ziņas; tos krāsot- vīrietim - ziedot sevi cēlam mērķim, sievietei - priekšniecības uzmanība; visi— skumjš notikums ģimenē

  • Sirpis

    neliela apstākļu uzlabošanās; ar to zāli pļaut - peļņa vai dāvana; ar to sagriezties- pretinieki gatavo uzbrukumu, sievietei - bijušais draugs gatavo atriebību; daudz sirpju - daudz nelabvēļu

  • Sīrups

    uzbāzīga mīļākā vai mīļākais; to ēst- muļķīgas iedomas, ari zaudējumi.

  • Siseņi

    tos redzēt- negodīgs cilvēks izmanto jūsu labsirdību savtīgām interesēm; iznīcina sējumus - nepatikšanas no cilvēka, kuram jūs uzticaties; to lidojošs bars- finansiālas problēmas; vērot, kā tos iznīcina- ātra problēmu atrisināšana ar radu un draugu palīdzību

  • Sist

    citam- nepatikšanas, arī nežēlīga izrēķināšanās ar ienaidniekiem; saņemt sitienus pašam - bēdas; redzēt sitam citus - raizes; nedzīvam priekšmetam- ķildas

  • Sivēni

    glīti- prieks un laime; neglīti- trūkums un bēdas; balti- liels prieks; melni- nepatikšanas; liesi {vāji) - ciest vājā rakstura dēļ, ari trūkums; trekni- bagātība un labklājība; tos barot— turība; kviec- zaudējums; to jēlu gaļu ēst- nelaime vai slimība;to ceptu gaļu ēst— drīza peļņa, dažiem - viesības; to vārītu gaļu ēst- lēna peļņa.

  • Skabarga

    iedūrusies- sīkas nepatikšanas darbā; to izvilkt sev- izkulties no nepatikšanām; to izvilkt citam- iepazīšanās; to just, bet neredzēt- nemiers, šķēršļi; to iedurt cauri apģērbam- sagaidīt lielu nelietību.

  • Skaidas

    tās redzēt vai lasīt- zaudējumi

  • Skaisties

    sk. Dusmas

  • Skaitīt

    tikties ar skopu cilvēku

  • Skaitļi

    nepastāvīga laime, dažiem - liels laimests loterijā; lieli- daudz naudas; tos rakstīt- liela peļņa; tos lozēt- laime tirdzniecībā, labas izredzes uz mantojumu; nodzēst- laimests loterijā

  • Skaldīt

    sk. Malka

  • Skali

    tos plēst— nepatikšanas; tos dedzināt- izkulties no nepatikšanām

  • Skaļrunis

    ieklausīties savā sirdsapziņā

  • Skapis

    to redzēt - būt noslēpumainam, arī ieteikums satikt labi ar kaimiņiem; tajā ko paslēpt- glabāt noslēpumu; tajā pašam paslēpties - iet neceļus; to pirkt- turība

  • Skārds

    gaišs- laba veselība; tumšs- slimība; to apstrādāt- nodoties nesekmīgam darbam.

  • Skārnis

    pilns ar gaļu- lielas nepatikšanas

  • Skatlogs

    tajā skatīties- neparedzēti izdevumi

  • Skatuve

    jāpārvar kautrība, kas traucē tikt uz priekšu

  • Šķaudīt

    dzirdēt citus šķaudām- maldīgas ziņas; to darit pašam- mantojums, ari tieksme visās nepatik¬šanās vainot citu

  • Šķelt kaut ko

    nepatikšanas, ķildas

  • Šķēps

    to redzēt- kļūt drošam, spēcīgam, ari gods; to vicināt- draudošas briesmas; to salauzt- kauns, izsmiekls; to pazaudēt- pazaudēt cieņu; arto tikt ievainotam- nelaimes gadījums

  • Šķēres

    nodevība, strīds; lielas- piedzīvot veltīgas bailes, ari liels gods un bagātība; salauztas- draud briesmas, ari zaudēt draugu; ar tām griezt- mantojums, ari peļņa, ari saraut ģimenes saites vai izputināt mantu, ari tenkas; asināt- nesaskaņas un ķildas; salauzt- zaudēt kādu daļu no mantas, ari izvairīties no ķildas.

  • Šķēršļi

    nepatikšanas; kavēkļ

  • Šķetināt

    diegu vai dziju- ceļš

  • Šķilas

    tās redzēt vai nest- tuva cilvēka nāve.

  • Šķiltavas

    briesmas no uguns, ari iegul uzticīgu draugu vai saņemt grūtā brīdī palīdzību

  • Šķiņķis

    dabūt lielu atlīdzību par labu darbu vai peļņa; to žāvēt- slimība, ari nodarīt kādam sirdssāpes; to sālīt- apstākļu sašaurināšanās vai nedrošs gods; to sagriezt- mantu dalīt; to ēst— peļņa, arī svētība ar bērniem; to cept- veiksme

  • Šķipsnas

    matu, izkritušas- sievietei - just pārāk lielas rūpes par savu izskatu; dzīvnieku - sievietei - pārbaudīt draudzenes uzticību, vīrietim - mīļotās sievietes nolūki var būt apšaubāmi

  • Šķirties

    nepatikšanas.

  • Šķīt

    zirņus vai pupas- nepatikšanas, asaras, rūpes

  • Šķīvji

    pilni— bagātība un labklājība; tukši- sūra un nabadzīga dzīve; tos mazgāt- viesības; tos sasist- nemiers un skumjas

  • Skola

    tajā būt- nepatikšanas; ar bērniem- daudz rūpju

  • Skolotājs

    to redzēt- rūpes; par to būt- dabūt labu darbu

  • Skorpions

    vilšanās draugu dēļ.

  • Skriet

    ātri— sekmes, peļņa; un nevarēt paskriet - kavēkļi, šķēršļi, ko nav iespējams novērst, un bēdas; un sasniegt mērķi- veiksme darbā; un kādu apsteigt- pārspēt vai padzīt minēto; un krist- neveiksmes darbā; pagaisu- laime, augsts stāvoklis

  • Skrituļslidas

    iesaistīties ļoti riskantā pasākumā, kas beigsies veiksmīgi; artām braukt- romantisks ceļojums; veikt sarežģītas virāžas - iesaistīties noziedzīgā darbībā, brīdinājums neiepazīties ar apšaubāmas reputācijas cilvēkiem; ar tām braucot nokrist — saņemt ietekmīga cilvēka aizbildniecību.

  • Skrīveris

    to redzēt- darīšanas ar kašķīgiem cilvēkiem; par to būt- nokļūt sarežģītā stāvoklī

  • Skroderis

    sk. Drēbnieks

  • Skropstas

    ļoti garas- liela peļņa; biezas- izdevīgas laulības, izdevīgs darījums; krāsot- patīkama iepazīšanās; izkrīt- slepenāko vēlmju piepildījums.

  • Skrotis

    sīkas ķildas un nepatikšanas; ar tam likt ievainotam - slimība; ar tām šaut— izraisīt ķildu; ielido mājā- briesmas

  • Skrūvbeņķis

    to redzēt vai pie tā strādāt - uzticīga draudzība un mīlestība

  • Skrūves

    nepatikšanas

  • Skudras

    daudz darba; uz galvas- nāves ziņa; rokās turēt- gods; pa miesu lien— nonākt bīstamā sabiedrībā; samīdīt- paša vainas dēļ zaudēt laimi.

  • Skudru pūznis

    peļņa un veselība, dažiem - grūts darbs; pūznī iestigt- lielas nepatikšanas un ķildas; to iznīcināt- izputināt savu saimniecību vai māju.

  • Skumjas

    vecāku sejās - apbēdināt vecākus, paziņojot viņiem kaut ko ļoti skumīgu; smaidīt skumjā brīdī - tuvojas rūpju un nesakārtotības laiks; tās visu pretimnācēju sejās- vispārēja atzinība, veiksme un vētraini apsveikumi; lasīt grāmatu un just skumjas- pārdzīvojumi, arī veselības problēmas.

  • Šķūnis

    pilns ar labību- necerēta bagātība un labklājība; tukšs- nabadzība, veltīgas cerības, zemkopjiem - slikts gads; pilns ar malku- izdarīt muļķības; sabrucis— trūkums un posts; degošs- lieli zaudējumi

  • Skūpstīt

    acis sastapties ar liekulību; lūpas— uzticīgi draugi; roku- cieņa un mīlestība; bērnus- ģimenes pieaugums

  • Skūpstīties

    slepena mīla; ar mirušajiem - slimniekiem - slikta zīme; veselajiem - nesvarīgi darbi un sarunas; ar mirušajiem, kas dzīvē bijuši ļoti tuvi un mīļi- laba zīme

  • Skurstenis

    kūpošs- labklājība, veiksme darījumos; sabrucis- trūkums, slimība, arī vecāku slimība; to tīrīt- rūpēties par mājas dzīves uzlabošanu.

  • Skursteņslauķis

    laimes vēstnesis

  • Skuveklis

    mehāniskais, arto skūties- šaubīties par savu taisnību; elektriskais, ar to skūties -būt piesardzīgam; mainīt tai asmeni- spēku pieplūdums; ar to sagriezties- pieļaut kļūdu, kuru būs grūti labot.

  • Slaidam būt

    veselība

  • Slāpes just

    cīnīties ar savām ilgām

  • Slapjdraņķis

    nepatikšanas

  • Slapjums

    jāpievērš uzmanība nerviem

  • Slaucēja

    to redzēt slaucam govi - peļņa; par to būt- rīkoties neapdomīgi, tāpēc apkārtējie mainīs par jums domas; ar to sarunāties- velti šķiest laiku tukšās sarunās

  • Slaucīt ielu

    nepatīkams darbs; istabu— dzīvesvietas vai darba maiņa; pirti- slimība; riju— trūkums un bēdas; kūti- nelaime ar mājdzīvniekiem.

  • Slaukt

    govi- turība; kazu- slimība; ķēvi- nepatikšanas

  • Slauktuve

    tukša- slikta saimniecība; ar pienu- turība

  • Slavenam būt

    bēdas

  • Slavenība

    to satikt- paaugstinājums darbā; arto atklāti runāt- būt vientuļam un noslēgtam; tam sniegt palīdzību - jums liekas, ka netiekat pienācīgi novērtēts

  • Slavēt kādu

    tikt pieviltam un apmelotam

  • Slavētam būt

    tikt pieviltam un apmelotam

  • Slazdi

    sarūgtināt draugu; tajos iekrist- nelaime vai nodevība, ari zaudējumi; tos likt- veiksme, ari laulības ar labi situētu cilvēku

  • Slēģi

    uzzināt noslēpumu

  • Slēgt

    sk. Durvis

  • Slēpes

    apmierinājums un miers, ari izturēties ar cieņu pret partneri, citādi viņš aizies; salauzt- sasniegt mērķi

  • Slepkava

    to redzēt- piesargāties no pavedēja; tā rokās nonākt- nelaime

  • Slēpnis

    viņš ir noskaņots tikties ar jums ļoti ilgi, neatklājot savus nodomus un plānus

  • Slēpot

    karjeras augšupeja, ari vēlmju piepildījums

  • Slēpt kaut ko

    slikta sirdsapziņa

  • Slēpties

    nonākt sarežģītā situācijā; skapī- iet neceļus

  • Slidas

    tās noņemt vai piestiprināt - pirms laika pārtraukt ceļojumu

  • Slidot

    veiksme un panākumi, patīkams atvaļinājums; kopā ar citiem- patīkama iepazīšanās; redzēt citu slidojam- klusums darījumos; un ielūzt- bailēm nav pamata

  • Sliedes

    dzelzceļa- ilgs un nogurdinošs ceļojums; pa tām iet- mērķa sasniegšana prasīs lielas pūles; tās šķērsot- sekmīgi pārvarēt šķēršļus; saliektas- neveiksmīgs brauciens.

  • Slīkt

    pašam- briesmas, slimība, neveiksmīga laulība, ari brīdinājums, ka esi uzņēmies pārāk daudz un netiec galā ar darbiem; redzēt citu slīkstam- uzstādīt pārāk augstas prasības, ari nepatikšanas.

  • Slimnīca

    tajā gulēt- saņemt palīdzību; to redzēt- slimība, saslims kāds tuvinieks; no tās aiziet- atbrīvoties no viltīgiem cilvēkiem

  • Slimnieks

    izrādīt kādam līdzjūtību; to apciemot svešu — nelaime; to apciemot pazīstamu — slimajam veselība

  • Slimot

    pašam- rūpes, arī bezdarbs; ceļotājiem- šķēršļi; un nesagaidīt ārstu -tikt pamestam bēdās; vecākiem — bēdas; bērniem- nesaskaņas mājās

  • Slinkot

    nabadzība

  • Slogs

    to redzēt- raizes; to izmantot- grūts darbs

  • Sloka

    vēlme uzturēties labākā sabiedrībā

  • Slota

    jauna— labas pārmaiņas, arī uzticami draugi; veca- gaidāmi zaudējumi lietās, arī satikšanās ar veciem draugiem, arī domstarpības; ar to slaucīt - darba maiņa, arī nabadzība, arī laime azartspēlēs; to kātā ielikt- zaudēt darbu; uz tās jāt- nodarboties ar māņticību; to pirkt- darīt smagu un patīkamu darbu, no kura atkarīgs jūsu finansiālais stāvoklis.

  • Sludinājums

    to lasīt- jaunas ziņas, arī spekulācija dos peļņu

  • Šļūkt (slīdēt)

    piedzīvot neveiksmi.

  • Šļupstēt

    slimība, nepatikšanas

  • Šļūtene

    brīdinājums no pārgalvības.

  • Slūžas

    tuvojas slikti laiki, arī neturēt rokas klēpī, jo ir labvēlīgs laiks darbībai.

  • Smaganas

    tikties ar vīrieti, kuram prātā vienīgi seksuālas attiecības.

  • Smagums

    to celt- bēdas, nabadzība

  • Smalkmaizīte

    to cept- rūpes saistībā ar bērniem; to pirkt- vīrietim - mīlas sakars, sievietei - nopietna sāncense; negaršīga - jaunais sakars būs apgrūtinošs

  • Smaragds

    to redzēt- pārmaiņas dzīve, saņemt manto¬jumu, arī satikšanās; to pirkt- darījums neizdosies; to atrast— tikt apvainotam savešanā; to dārglietās nēsāt - romantiska iepazīšanās, jaunai meitenei - briesmas zaudēt reputāciju

  • Smaržas

    saņemt dāvanu no gandrīz vai svešinieka, arī aicinājums būt vienaldzīgam pret glaimiem; labas- jautrs garastāvoklis; sliktas- nepatikšanas; pirkt- velti nelolot ilūzijas

  • Smēde (kalve)

    lielas pūles un grūtības; tajā ieiet- grūta dzīve; tajā kalt- bēdas un raizes.

  • Smēķēt

    pašam- slikta veselība; redzēt citus smēķējam- patīkama sabiedrība, arī briesmas, kas mainīs jūsu domu gaitu; to atmest- cīņa ar nelabvēļiem.

  • Smiekli

    tos dzirdēt- nepatikšanas

  • Smieties

    pašam- dienā var iznākt raudāt; redzēt citus smejamies- būs jāredz asaras; par kādu- neveiksme, par ko citi izjutīs prieku; pārjums smejas- taisnība ir tavā pusē

  • Smilkstēšana

    sliktas ziņas

  • Smilšu bedre

    sarežģīti naudas apstākļi; tajā iekrist- parādi

  • Smilšu pulkstenis

    slimība

  • Smiltis

    tās redzēt- nepatīkams apciemojums; tās kaisīt- nedroša dzīve

  • Smirdoņa

    cilvēku ļaunprātība sagādās daudz sirdssāpju

  • Smokings

    jauns, melns- tikt darbā uz augšu; ļoti grezns- bagātība; šaurs- slikta slava; saplīsis vai salāpīts- slikti apstākļi; gaišs vasarā- laba zīme; gaišs ziemā- nicinājums; plankumains- apmelojums, apvainojumi; to šūt- labs darbs.

  • Šņabis

    sk. Degvīns

  • Šņākt

    pašam vai dzirdēt citu šņācam - nepatikšanas; sk. ari Vējš

  • Šņaucamā tabaka

    labs darījums, ari- dusmas; tās doze- nepatikšanas

  • Šņaukt degunu

    strīds; tabaku - humora dēļ daudz kas tiks piedots

  • Šnepe

    to redzēt- pārmaiņas darbā; to ķert vai šaut- ceļojums, ari laime loterijā; to ēst- kļūt bagātam vai pazīstamam

  • Sniega klajums

    ieklausīties sirdsapziņā

  • Sniega kurpes redzēt

    ceļojums pa labi zināmām vietām; uzvilkt- ciest lielus zaudējumus; pīt— liels gods un cieņa; krīt no kājām un traucē iet- liecība, ka jūs nemīlat riskēt, bet vienmēr ievērojat pārāk lielu piesardzību; pirkt- nepatikšanas nepraktiskas rīcības rezultātā

  • Sniega pārslas

    izpriecas

  • Sniegavīrs

    būt praktiskai, vienmēr koķetai, spējīgai izvēlēties partnerus; to celt- izmantot kāda cilvēka labsirdību

  • Sniegs

    to redzēt ziemā - sapnim nav nozīmes; to redzēt vasarā - bēdas un neveiksmes; tajā iestigt- netikt galā ar darbiem; ar to pikoties- piedalīties kādā vārdu kaujā

  • Snuķis

    viņš jūt, ka grasāties viņu pamest, tāpēc darīs visu, lai jūs paturētu. Arī šeit jūs sajutīsit mākslotību, tāpēc nevajag viņu žēlot

  • Šņukstēt

    jo stiprāk jāšņukst, jo lielāks prieks

  • Sodrēji

    tos redzēt vai slaucīt- nepatīkams darbs

  • Sods

    to saņemt— tikt nepatiesi apvainotam; tikt no tā atbrīvotam- patīkamas un priecīgas dienas

  • Šokolāde

    jūsmot par mazvērtīgo; to ēst- pazaudēt naudu

  • Solārijs

    viņa nemīl pamācības, tāpēc jums bieži nākas dzirdēt: «Liecies mierā», «Es pati zinu, ko darīt», «Vācies».

  • Solījums

    to dot- rūpes kolēģu labā; to neturēt un dzirdēt par to pārmetumus - sirdsapziņas mokas par neglītu darījumu; to pieprasīt- izpildot uzdevumu, būt atkarīgam no cita cilvēka, bet to nav iespējams novērst, sievietei - pamatota greizsirdības scēna

  • Soļot

    sk. Iet

  • Sols

    uz tā sēdēt un necelties augšā- zīme, ka esi pārāk kūtrs un tāpēc netiec dzīvē uz augšu; uz tā sēž citi- jums ir nepieciešama atpūta.

  • Soma

    ar steigu un mīlestību ķerties pie kāda darba.

  • Šoseja

    pa to iet— tikt dzīve uz priekšu; pa to braukt- saņemt daudz naudas; to redzēt bezgalīgu- būt tālu no mērķa

  • Spainis

    pilns- veiksme, turība; tukšs- izšķiest mantu, neveiksmes; ar to iet uz aku - dabūt labi atalgotu darbu

  • Spalva

    ar to rakstīt- labas ziņas

  • Spalvas

    melnas- bēdas; baltas- tikt vaļā no aizdomām; raibas— apstākļu maiņa; tās plucināt- peļņa; tās lido- nepatikšanas vieglprātīgas sievietes dēļ; pie cepures- zīme, ka baudi piekrišanu pie dāmām; sk. arī Mati, ķermeņa.

  • Spalvas (ķermeņa)

    uz meles, smaganām - nelaime, slimība; uz rokas virsas- apcietinājums; uz delnas- bezdarbs; uz krūtīm - veselība; uz kājām- neizdevīgs ceļojums.

  • Spārdīties

    nepatikšanas

  • Spāres

    lido- sīkas nepatikšanas

  • Spāres (jumta)

    nemiers, rūpes

  • Sparģeļi

    labvēlīgi apstākļi un paklausīgi bērni; daudz— peļņa; tos ēst- kavēkļi un šķēršļi, arī laba veselība.

  • Spārni pašam

    liela laime

  • Speķis

    liels- nabadzība; žāvēts- cietsirdība; sālīts- laba ēstgriba; vecs- slimība; sapelējis- trūkums; to griezt- veselība; to sālīt— līdzekļu samazināšanās; to cept- iemīlēties; to ceptu ēst- laba veiksme un ātra peļņa, arī slimība; to vārītu ēst— lēnāka peļņa un veiksme; to jēlu ēst- bēdas un nepatikšanas.

  • Spēlēt

    mūzikas instrumentu- sēras; kārtis- ķildas; kārtis un uzvarēt- iegūt ienaidniekus; kārtis un zaudēt— izsmiekls; loterijā— zaudējums.

  • Spiegs

    slepens nelabvēlis.

  • Spieķis

    brīdinājums mazāk domāt par pretējo dzimumu

  • Spīķeris

    sk. Noliktava

  • Spilvendrāna

    to uzvilkt spilvenam - negūt panākumus sava laiskuma dēļ; to mazgāt- nepieciešams vairāk uzmanības veltīt ģimenei, ķerties pie lietas, kuru paveikt nepietiks spēka; sniegbalta- nenāksies nožēlot mīlas sakaru.

  • Spilvens

    uz tā gulēt - omulīga dzīve

  • Spirts

    to dzert- nepatikšanas, arī slimība

  • Spļaut

    asinis- sirdssāpes; pašam- labāk paklusēt; redzēt citu spļaujam- izjust reibumu; saņemt spļāvienu- kauns, apsmiekls, arī slimība

  • Spogulis

    prieks un veselība, kāzas, arī viltīgi draugi vai kāds saslims; sasists- lielas nepatikšanas; tajā sevi svešu redzēt - lielas pārmaiņas, arī ārlaulības bērns; tajā skatīties- dzīvesvietas maiņa, slimība, arī tikt skaidrībā par savām jūtām; tajā visā augumā spoguļoties- slimība; tajā savu seju redzēt - ziņas no tālienes, slimība, ari nelabvēlīgi apstākļi, laba zīme tiem, kas domā precēties; to sasist— šķiršanās, cerību izzušana; to tīrīt- nožēlot padarīto; to dāvanā saņemt- padarīt sevi smieklīgu iedomības pēc; to atdāvināt- aizrādīt draugiem uz viņu kļūdām; to pie sienas piekārt- jābūt paškritiskam.

  • Spoki

    nepatīkamas ziņas, ari slimība vai bēdas.

  • Sprādze

    to piešūt- zaudējumi, kas radīsies nekārtības dēļ; to attaisīt- tikt galā ar savu neuzticēšanos; nospodrināta pie kareivja jostas - vēlme darboties pat¬stāvīgi; to spodrināt- būt atkarīgam no citiem cilvēkiem; saņemt ar to sitienu- saņemt nepelnītu apvainojumu

  • Sprādziens

    slikta ziņa

  • Sprauga

    mājas sienā vai grīdā - nesaticība, ķildas ar mājiniekiem

  • Spraužamadata

    strīdi un nesaskaņas ģimenē; salauzta vai sarūsējusi — zaudēt cieņu vieglprātīgas uzvešanās dēļ.

  • Spriedums

    tā pasludināšana - nepatikšanas, arī mudinājums izvairīties no negodīgas rīcības

  • Sprigulis

    laba zīme, sirsnība no apkārtējo puses

  • Sprogas

    matu- priecīgas ziņas

  • Sprogot matus

    prieks un jautrība

  • Sprosts

    ar putniem — iegūt augsti stāvošu cilvēku lab¬vēlību, arī satikt domubiedrus; tukšs- vientulība, arī tikt vaļā no rūpēm; ar dzīvniekiem - nepatikšanas; tajā būt iesprostotam- materiāli zaudējumi.

  • Sprūds

    kādam mutē- liels prieks un laime; pašam mutē- konflikts ģimenē; tikt no tā vaļā-daudz darba un pienākumu

  • Sprungulis

    neliels savārgums

  • Spuldze

    degoša- mācīties ko jaunu un mainīt savu sprie¬dumu; ar raustīgu gaismu - cerības nepiepildīsies; izdziestoša- padoms beigt kādas draudzīgas attiecības; to spodrināt- zaudējumiem sekos peļņa un panākumi.

  • Stabs

    apgāzies- slimība, arī satricinājumi ģimenē; to rakt- smags darbs

  • Stabule

    to dzirdēt pūšam -vilties cerībās; to pūst— bēdas, mīlestības sēras.

  • Stacija (dzelzceļa)

    tāls ceļš neatliekamu jautājumu risināšanai, arī rūpes, grūtības, pieviltas cerības, negaidīts apmeklējums, ari kāda steiga, ari padoms apvaldīt savu indīgo attieksmi pret apkārtējiem; tajā būt- ceļojums vai darījumu ceļojums, ari veiksme; draugu pavadīt- satikt senu paziņu

  • Stādīt

    priecīga dzīve

  • Staipīties

    pēkšņa neveiksme

  • Staļļa puisis

    tikt apkrāptam

  • Stallis

    to būvēt- turība; tajā glītā atrasties— veselība; tajā neglītā atrasties- trūkums, bēdas; tukšs- zaudējumi; ar zirgiem -laba saimniecība

  • Stangas

    redzēt vai ar tām strādāt- grūts darbs

  • Stārķis

    laba ziņa, uzticama mīlestība, laimīga un svētīga laulība, ari dāvana;vij ligzdu uz mājas jumta -satikt cilvēku, kas sniegs pilnīgu laimi; aizlido— savas muļķības dēļ palaist garām iespēju nodibināt ģimeni; viens- laulības šķiršana; lido- vēstule; divi—īsta mīlestība, ari kāzas; divi ligzdā- ģimenes pieaugums; stārķu bars- iegūt ienaidniekus, tikties ar laupītājiem; to redzēt ziemā - vētra; to redzēt vasarā - sausums.

  • Steigties

    un netikt uz priekšu - sarežģījumi un šķēršļi; un sasniegt mērķi— laba zīme

  • Steķi

    pūles

  • Stelles

    ceļojums, pārmaiņas dzīvē; ar uzvilktiem audiem - ilgs mūžs; ar griešanai gatavu audumu—īsss mūžs; tajās sēdēt un aust- visu lietu un darīšanu atrisinājums; to piederumi- rūpes un sarežģījumi darījumos

  • Stepe

    zaļa, ziedoša- negaidīts prieks; kaila— vientulības skumjas, rūpes, ari zaudējumi; tajā apmaldīties— bēdas un ciešanas

  • Stieple

    to tīt- tikt vaļā no nepatikšanām; tai uzskriet- nodoties nepamatotām bažām; to atrast- nepatikšanas; tajā palikt karājoties- briesmas nākotnē; to vilkt- ieilgusi tiesāšanās; uz tās dejot- lielas grūtības

  • Stiga

    to redzēt vai pa to iet- atbrīvoties no nepatikšanām

  • Stīga

    to instrumentam likt - mierināt cilvēkus viņu bēdās.

  • Stikls

    raibs vai krāsains- jauns draugs; tā lauskas- laba zīme, veiksme; caur to skatīties- dažādas spekulācijas nenesīs laimi

  • Stīpa

    mucas - jābūt draudzīgam pret kādu korpulentu viru, tad viņš sniegs atbalstu; ripojoša- neesiet lētticīgs

  • Stipram būt

    laba zīme

  • Stirna

    prieks un laime, labklājība, labas cerības, ari laimīgas kāzas; spirgta - laba veselība; jauna- saņemt kādu ziņu; veca- ilgs mūžs; akla— nelaime; ar ragiem — strīds; bez ragiem- tikt vaļā no raizēm; to šaut- nodarīt kādam pārestību; to nošaut- liels zaudējums, ari zaudēt mīļāko; tā lec- tikties ar patīkamiem cilvēkiem

  • Stops (bultu)

    nemiers

  • Stostīties

    izšķirties kādā jautājumā tikai pēc kārtīgas pārdomāšanas, ari šķēršļi un kavēkļi; no pārbīļa- negaidīta ziņa, kas pārvērtīs jūsu dzīvi; no uztraukuma - sevi nenovērtēt.

  • Strādāt

    pašam- panākumi darbā; redzēt citu strādājam- muļķīgi nodomi

  • Strādnieks

    kaimiņi jūs apmelo

  • Straume

    ilgstoša, laimīga laulība

  • Strauts

    skaidrs un straujš - laime visās lietās, stipra mīlestība; duļķains un lēns- ķildas un strīdi. no tā dzert- svinības; tur mazgāties- auksts ūdens nepieciešams veselībai

  • Strazds

    pamudinājums uz vieglprātīgu rīcību, kuras sekas būs ļoti nepatīkamas; ligzdā-uzticīgs līgavainis; barā- nemiers

  • Streiks

    tajā ņemt dalību - personīgi atbildēt par kādas lietas iznākumu; to izklīdināt- strādāt ar lielu kolektīvu; to organizēt— saruna, kura izraisīs pretrunīgas jūtas; būt par tā nejaušu liecinieku - neapmierinātība ar kaut ko.

  • Streipuļot

    izdarīt nepatīkamu kļūdu.

  • Strīdēties

    uzmanīt savu naudu, arī nepatikšanas; redzēt citus strīdamies- piesargāties no iesaistīšanās kādā ģimenes strīdā

  • Striķis

    nepatīkams piedzīvojums

  • Strūklaka

    atrast dzīvē lietas, kas sagādās prieku, ari satikt sevišķi izturīgu un pacietīgu partneri

  • Strutas

    nesāpošā augonī - brīdinājums, ka esat pārāk vieglprātīgs; sāpīgā augonī- visas problēmas tiks laikā atrisinātas; pašam izspiest— pieņemt atbildīgu lēmumu; iztīra slimnīcā- nespēt ietekmēt lietas atrisinājumu.

  • Students

    to redzēt— prieks un izpriecas; par to būt- apmierinātība.

  • Stūris

    piesargāties no traumas

  • Sudmalas

    sk. Dzirnavas

  • Sudraba nauda

    prieks un peļņa, labi laiki; nauda, sīka- nepatikšanas un bēdas; trauki- bagātība un droša dzīve; gredzens— prieks un labklājība, arī neizdevīgas laulības un nelaimīga ģimenes dzīve. zobi- bagātiem - izdevumi, nabagiem - peļņa, bezdarb¬niekiem - darbs.

  • Sudrabs

    prieks un peļņa, arī nākt kontaktā ar kādu sliktu cilvēku; to pazaudēt- pazaudēt laimi; to kausēt- zaudējumi; to rakt- teicami panākumi

  • Šujmašīna

    kādam uzdotais darbs tiks paveikts ātri un labi.

  • Suka

    ar to drēbes tīrīt — piepildīsies vēlēšanās, arī piedzīvot cietsirdību; kleitu tīrīt- skumjas, dažiem - nauda; apavus tīrīt- dabūt labu darbu.

  • Sūklis

    būt neapmierinātam ar sabiedrisko stāvokli; arto mazgāties- izdosies izlabot lielu kļūdu; arto stipri berzties- izdarīt ko tādu, ko nāksies nožēlot; to kādam pasniegt - uzklausīt avantūrisku piedāvājumu, kas var novest pie kraha

  • Sūknis

    kāda lieta sagādās daudz pārdomu

  • Sula

    to sagatavot - labas idejas, arī nepieciešama pacie¬tība un koncentrēšanās finanšu lietās; to svaigi spiestu dzert- sekmes visās lietās

  • Sulainis

    saglabāt stingru stāju, lai neiegūtu citu nicinājumu

  • Sumpurnis

    slimība, nepatikšanas

  • Sūnas

    daudz naudas; pa tām staigāt- viegli tikt galā ar visām grūtībām

  • Šūnas

    ar medu- peļņa; tukšas- zemniekiem - slikts gads, pārējiem - trūcīga iztik¬šana.

  • Suns

    uzticīgs draugs, iepazīties ar labu cilvēku, ari laimests, dažiem - slimība vai kāds miršanas gadījums; liels un labsirdīgs — satikt kādu pieklājīgu cilvēku vai iemantot draugu ar augstu stāvokli; balts un mierīgs - patīkama iepazīšanās, lieli panākumi mīlestībā, uzticīgs draugs; dzeltens- uzticīgs draugs vai līgavainis; sarkans- izjuks kāds nodoms, tikties ar viltīgu, ļaunu draugu vai ienaidnieku; raibs- nikns ienaidnieks; melns- kādi nepatīkami jaunumi, neizdosies nodoms, arī slikts draugs vai slepens ienaidnieks; pinkains- bagātība; mazs- prieki, dažiem - nesaskaņas un ķildas; retas šķirnes- vieglprātīgs pielūdzējs; draudzīgs- panākumi, arī uzticīgs draugs; skaists un mīlīgs- labs draugs vai bagāts precinieks; netīrs un novājējis- neveiksmes vai slimības; nikns — neveiksmes, kāds slikts draugs vai viltīgs ienaidnieks, arī darīšanas tiesā; traks- briesmas un bēdas; piesiets- kāds tuvinieks piedzīvos lielu nelaimi; beigts— kaut kas zudīs; rej- sliktas ziņas, nepatikšanas; gaudo- bēdas, nabadzība, rūpes, tenkas; to pirkt- nodrošināt sev labu stāvokli; to glaudīt- laime, saticība, arī" izlīgt ar kādu ienaidnieku, dažiem - kļūdīties;to kaitināt- zaudēt drauga mīlestību; to pārmācīt- gūt uzvaru; baltu pielabināt- laime un sirdsmiers; pieglaužas- kāds viltīgs cilvēks; arto rotaļāties- prieks, arī kāda patīkama saruna; to noslīcināt- zaudēt uzticīgu draugu; uzbrūk- nākt sakaros ar ļaunu cilvēku, dažiem - draugs aizsargās; no tā baidīties- kāds draud uzbrukt; to žņaugt- draugu tiesā iesūdzēt; to nosist - atsvabināties no briesmām un uzvarēt kādu ienaidnieku; to redzēt iekožam - ķilda, pārestība, apvainojums, kāds mēģina atriebties, arī slimība, dažiem - saņemt bildinājumu; iekož- neveiksmes dzīvē, nelaime, ķildas, arī grūta slimība; iekož un tiek nosists - nelaime aizies garām un viss labi beigsies; bars- labvēlīgi noskaņoti cilvēki; plūcas— nepatikšanas, ķildas, arī nepatikšanas un raizes sirdslietās; buldogs- iegūt labsirdīgu un uzticamu draugu, arī neļaut iebaidīties; dogs- pārvarēt dzīves grūtības; klēpja sunītis {arī balts) - grūtā brīdī saņemt palīdzību no draugiem; medību suns- panākumi darbā un labvēlīgi apstākļi darī¬šanu kārtošanai; mopsis- katra lieta, pirms to sāk, vispirms labi jāpārdomā, arī dažādas rūpes; pūdelis, balts-prieks, uzticams draugs; pūdelis, melns- nepatikšanas; špics- uzticīgs draugs.

  • Suņu būda

    ar suni- saskaņa ģimenē; tukša- uz kādu laiku nāksies pamest mājas.

  • Šūpoles

    tu neesi radīts mierīgai dzīvei

  • Šūpoties

    slimība

  • Šūpulis

    neprecētiem - kāzas, precētiem - bērni; to šūpot- nestabilitāte; tajā gulēt- būt ļoti naivam

  • Šūpuļtīkls

    tukšs- izpriecu trūkums; tajā gulēt- nevēlēšanās saistīties ar nopietniem cilvēkiem un viņu problēmām; to saplēst- tikt patīkami pārsteigtam; no tā izkrist- ciest savas nolaidības pēc; neparasti liels- nespēsiet iegūt to, pēc kā ļoti alkstat.

  • Šūt

    pašam- klusēt par savu mīlestību; redzēt citu šujam- priecīgs pārsteigums

  • Šuvēja

    sk. Drēbnieks

  • Svari

    labklājības zīme; tos lietot- iespēja ar gudru rīcību labi nopelnīt, an liecība, ka esi pārāk pieticīgs

  • Svārki

    sk. Žakete

  • Svaru bumba

    to pārvietot- neparedzami šķēršļi; to izmantot kā svaru mēru- neiegūt vēlamo rezultātu, ja tiks iesaistīti svešinieki; to pacelt- paveikt sarežģītu uzdevumu; ar to ilgstoši vingrināties - satikt savu nākamo laulāto draugu vai draudzeni

  • Svece

    spilgti degoša - prieks un veselība, panākumi bezcerīgā lietā, satikt uzticīgu draugu, an kaislīga mīlestība; piloša - asaras; tumši degoša - smaga slimība; ar raustīgu liesmu- mocīties neziņā; neaizdegta- nelaimes gadījums, skumjas; vaska- ielūgums uz bērēm; izdzēsta- nelaime, arī mīlestības izdzišana; to aizdegt- negaidīts pakalpojums, ātra izveseļošanās, ilgs mūžs, iemantot labus draugus, an iemīlēties; to nest - nāve; redzēt nodziestam - bēres; to nopūst- cerības nepiepildīsies, izjuks mīlestība, rūgti notikumi, sēru ziņa.

  • Svečturis

    bez svecēm vai ar izdzisušām svecēm— pamest mājas; ar degošām svecēm- svinības mājās

  • Sveicināt

    paziņas - laba zīme; svešus- nepatikšanas, neuzticība; tikt sveicinātam no paziņas- iegūt cieņu; tikt sveicinātam no svešinieka- nepatikšanas

  • Sveķi

    ar gudrību tikt uz priekšu

  • Svešinieki

    ar tiem sarunāties - justies ļoti vientuļam; nonākt to vidū - mainīt darbu.

  • Svētais Pēteris

    to redzēt- prieks un peļņa

  • Svētbilde

    viņa vēlas saglabāt ar jums draudzīgas attiecības, vienlaikus ļaujot saprast, ka iespējams ari kas vairāk

  • Sviedri

    slimība, arī viegli panākumi.

  • Sviests

    trūkums nebūs jācieš, taču nebūs arī bagātības; to ēst- ķildas, nesaticība; to kult- paša izraisītas nepatikšanas; kūstošs- izšķērdēt visu peļņu; to pārdot- niecīga peļņa

  • Svilpe

    to dzirdēt- piesargāties no piemuļķošanas

  • Svilpis

    to redzēt aiz loga - saņemt labas ziņas; kokā to bars- daudz patīkamu lietu; ielido mājā— laba veselība; beigts- slimība

  • Svilpot

    izdarīt nepieklājību

  • Svilpt un nevarēt pasvilpt

    nepatikšanas

  • Svinēt

    bēdas.

  • Svins

    to kausēt vai liet- laimīga laulība; to redzēt- tikt nepatiesi apmelotam. no tā lodes- labas ziņas; no tā zobi- negods un kauns.

  • Svītra

    to novilkt- novērsties no cilvēka, kas nav pelnījis cieņu.